Skumji,-esmu palicis viens,
Gan darbos,gan domās,
Nepalīdz ne alkas, ne prieks,
Drēbes ir saliktas somās.

Ne darba,ne draugu,
Un nav kam uzlikt roku,
Ne emociju,ne brīžu jauku,
Nav ar ko padzīt joku.

Svešā zemē dzīve sūra,
Zūd jūtas un jaunības gars-
Ir silts un blakus jūra,
Tik nevelk turp nekāds spars.

Te čakarē un kliedz no leišu tautas
Kam diena kā velna dzīts.
Likstas tiek uz galvas krautas,
Poļi,krievi-sātanisma nolaizīts....

Nu tagad mājās
Ar rūpju rievu pierē,
Ne viss tik labi klājās,
Acis uz svešumu jau cierē.