Tai zaļai eglei līdzi tiekties,
Kas zarus pretī zvaigznēm sniedz,
Lai ieplaukst katrā dzīves niekā
Mazs, bet mirdzošs laimes zieds.

Tām baltām svecēm līdzi liesmot,
Kam acīs gaisma silti plūst,
Lai rāmai, klusai dienu dziesmai
Saules staru nepietrūkst.

Tam mirkļu ceļam, kas jau bijis
Un projām ejot nenāks vairs,
Ļaut aizplūst projām, kalnos vīties,
Lai tīrās takās sāktos laiks.

Tam zelta putnam spārnos lidot,
Kam Jaunais gads uz pleca sēž,
Lai soļi nesalst ziemas sniegos,
Un domas nepurina vējš.

Tai sirdī vienmēr sevi meklēt,
Kas Tavās krūtīs dzidri pukst,
Lai arī tad, kad krāsas rietēs,
Tu spētu varavīksni just.

(c) Agnese Līcīte, 2010
Daudz laimes