Manas mājas...

8. jan 2011. 14:42

Piesnigušas takas ved uz mājām-
Vietu, kurā tevi gaida kāds.
Un tu bridīsi, tev nebūs grūti
Nosalušām kājām sniegā taku šķirt.

Bridīsi un domāsi par mājām.
Svētību tur glabā katrs kakts.
Pat, ja uguns nedegs tavā logā
Silti būs un gaisma sirdi skars.

Sveces liesma maigi glāstīs telpu,
Maizes rieciens citu garšu gūs,
Kādu tikai savas mājas sienās
Vari nesteidzoties izbaudīt un just,

Un, ja dzīves vēji skarbi pūtīs,
Rūpes tavām dienām pāri klās.
Neskumsti, jo zini- savās mājās
Tevi vienmēr sargās mājas gars.
/Gabriela/

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Dzēsts profils 16. jan 2011. 06:27

Tev gan nav mājas,jāklīst svešumā,es neapskaužu Tevi!!!    

Skaidrite L. 8. jan 2011. 17:04

Mājas ,kurās Tevi gaida kāds...

Vasilijs P. 8. jan 2011. 16:15

Asanza ka Magnets-man nav variantu.

Autorizācija

Ienākt