Sapnis kā jau sapnis, tas iesākas bez ievada, ja tā būtu realitāte un pēc filmu izpratnes, tad varētu noprast- kāda nedēļa plus mīnus pāris dienas izlaistas, vai pieliktas ievadam- vairākas naktis viens un tas pats sapnis pēc kārtas/

Tātad- darbība notiek pilsētā- viss kluss un mierīgs, staigāju apkārt ar draugiem, līdzi nopietns šaujamais, bet uztraukums par munīciju, tās daudzumu, jeb šajā gadījumā mazumu. Ejam lēnā garā uz savām mājām- pēc drēbēm, pēc pārtikas, pēc visa nepieciešamā utt. Mājās kārtoju līdz paņemšanai drēbes, bikses nolieku vairākus pārus, džemperus, zābakus, ēdienu, ūdeni. Aiz loga troksnis, paskatos mašīnu kolonna nesās cauri pa lejā esošo ielu, šoreiz uztraukums par apkārt esošajām novietotajām automašīnām, kuras esmu privatizējis un noskatījis viņu degvielas tvertnēs ietilpstošo degvielu- uz kurieni tad brauksiet, ja jau šis ir apokaplipses sākums, pāris dienas nekādas ziņas ne pa radio, ne pa Tv, tāpēc resursu taupības labad labāk sēžu uz vietas tādējādi taupot visu nepieciešamo izdzīvošanai/

Tik jauki un mājīgi jūtos savās mājās, ņemu drēbes, ieeju vannas istabā, noņemu izmazgātās drēbes nost no veļas žāvētēja, līdz vannā sakustās ūdens, nevar būt, bet izskatās, ka tā mana omīte arī pārvērtusies par zombiju, jeb dzīvo mironi. Steigā aiztaisu durvis, no savāktajām lietām paspēju paņemt tikai dažas, par ko jūtos ļoti nomākts. Izejam uz ielas, ejam uz netālu kādai cilvēku grupai piederošu un pasludinātu nometni, tur labi- miers un drošība, kā arī nemitīga apsardze ar automātiem un visu pārējo nepieciešamo izdzīvošanai/

Vienā rokā, vai uz pleciem uzmesta soma, otrā automāts, lēnām ejam cauri barikādēm, sajūsmina doma par munīcijas daudzumu, uz ko es šajā gadījumā tikai ļoti mazā mērā varu pretendēt, kā ikviens, vai jebkurš cits kurš uzturās šajā nometnē. Sargs aiz barikādēm noslēpies, drošā attālumā un ir gatavs šaut uz jebkuru, kurš nav vairs cilvēks, tabakas dūmi mutuļo un nopētošais skatiens liek uz brīdi izjust šo vienkāršo varenību pār esošo situāciju/

Esam relatīvā drošībā, varam atpūsties un šis ir tikai sākums, bet sapnis jau ir beidzies, aiz muguras atstājot šaušanu un nežēlīgu izrēķināšos ar dzīvajiem miroņiem/