Ak, Dievs, cik mēs dažādi
Bet tomēr līdzīgi esam,
Vēlamies vai ne, bet tomēr.
Kad mums jāapsēžas – mēs esam jau ceļā,
Mums jādodas ceļā, bet mēs vēl sēžam.
Kad mums vairāk jāsmaida – mēs raudam,
Kad jāraud – mēs klusējam vai smejam.
Mēs gaidām likteni savu un veiksmi,
Bet paši no laimes bēgam.
Ak, Dievs, cik dīvaini,
Bet tomēr dažādi esam,
Un katrs līdz sāpēm ievainojams.
To ko vajadzētu aizmirts – mēs saglabājām,
To ko vajadzētu pamanīt – mēs nemanām.
To ko vajadzētu redzēt – mēs nesaskatām,
Par sīkumu - draugu aizvainojam,
Par apvainojumiem - nedraugu mīlam.
Cik tomēr dažādi un līdzīgi esam,
Mēs cilvēki.
Atslegas vārdi: dzeja18356
līdzīgo nav un tas ir labi
Kā varam nebūt līdzīgi,
Ja Radītājs mums viens !
Kā varam būt mēs dažādi -
Te daudz ko sacīt var....
..... .... ... .... .... ... ....
Un , tomēr , draugs ,
Man gribas teikt :
|"' Es laimīga -
Tev līdzīga ! "'
/S.G./
es gribu teikt,ka ta vien seit ari butu,
jo laiks tads un cilveks izvelas labak so,
tacu ir tomer atkriteji saja pasaules uzskata ari.
ta nemaz nav,ka visus vienadi var merit!
to tiesam nav daudz,bet tomer tie dzivo
un man tadi patik,pie tiem es pieturos
un tas ir mans speks un tas ir mans prieks.
es eju savu celu,nevienu neiesaistot,nevienu neapgrutinot
un ienaidniekam velot tomer veiksmi pie sevis nepielaizot,
labajam paieties pretim,lai prieks butu vel lielaks,
noskumusajam nepagrimt taja ilgstosi,
jo katrai dienai prieks cilveka tomer stav parsteigums prieksa!
un ta ir!
kas var pateikt,ka ta nav,
jo katra diena prieks ikkatra no mums ir ikdiena
-ko sesi,to plausi!
Butas kungs un Vasja...