Šiis dienas ka krasaini tauriņi lidinas man apkaart .Aiz loga sals stindzina loga ruutis un savas leduspuķes zime uz loga.Mana sirds alkst pavasara smaržu , sauli ..
             Saģērbjos taa siltaak un dotos araa ar kremiem iesmeereeju seju un rokas lai sals taas nespej sasaldet,saules briles melnajos matos ieliko un dotos lauka no maajas
Izeju ara saule aciis man spoži iemirdaas es juutos kaa pasakaa. Sniegs zaigo un mirdz paar plašajiem laukiem un kokiem..Eju uz uz upi kur apkar beerzu birzs kur meza zveri savas peedinas man atstaajusi ..Te tilts man paar upi ved dodos tam paari bet stop.. dziive nava kaa pasaka tapec taa nenotik ..Tas bija mans sapnis ko redzeeju kaada saulainaa dienaa es  sevi ..
               Sapni realizeeeet domaaju es un taa arii daru tikai blaakaam sev puisi skaistu vel nemu un juutos veel labaak nekaa sava pasakaa . Vejs matus man plivina saulesbriles no acim nosedzu lai puisis speej luukoties manas skaistajaas acis un teikt kautko un ejam mees par tiltu klusejot un verojot so skaisto dabas ainavu cik viss ir burviigi .
               Pienaaca saulriets  mees noskatijaamies to no taalienes paar augtajiem staltajiem bērziem un tad devaamies maajas .Uz atvadaam vinsh mani maigi noskupstija un teica paldies es jutos kaa pasakaa.ar smaidu uz luupaam devos es maaja un ilgi domaaju cik tomeer ir labi ka dziivoju veel es..