Atnāc pie manis šovakar. Es izklaidēšu tevi, varēsi nemaksāt. Man tāpat ir garlaicīgi.
Nu, vai nāksi? Es jau eju tevi gaidīt pie loga. Bet varbūt man iet pie tevis? Es iešu. Pa ceļam nopirkšu tekilu, zinu, ka tev garšo. Piedzersimies. Es klusi klauvēšu pie tavām durvīm..
- Sveika! Ko tu te dari? – tu apmulsis jautā atverot durvis.
- Atnācu pie tevis, es gribētu iedzert mazliet, - es atbildu, iegrūžot tev rokās tekilas pudeli.
- Man rītdien darbs, es... – tu mīņājies uz vietas un skaties kaut kur aiz manis.
- Piedod, es neilgi, - pasmaidu, noskūpstu tevi. Tu apvij man savas rokas, piekļauj ķermeni. Tad pēkšņi atrauj lūpas, it kā pārdomādams, tu elpo uz mana kakla. Es esmu tava, tu to zini un izmanto. Mēs ieejam dzīvoklī, tu sameklē glāzītes, es tikmēr dzeru no kakliņa. Mēs izdzeram tekilu, tu pīpē pie loga, es netīšām sasitu pudeli. Mēs novelkam drēbes, tu meklē prezervatīvu, es klusi piekļaujos tavam augumam un iečukstu ausī – Tev rītdien darbs, - paņemu drēbes un aizeju.
Nākamajā dienā tu mani nosauc par maitu. Žēl, ka neprati klausīties – es gribēju tikai iedzert.
(kopēts netā)
Atslegas vārdi: stāsts39