Bērns ir jāmīl...bet kas,par daudz,tas par skādi!

16. mar 2011. 13:06

Gādāšu, gādāšu tev manu Kriksīti,
Importa jaku un importa biksītes;
Tikai vēl pērnvasar saņēmi pasīti,-
Ko gan no Tevis lai tūdaliņ prasītu?

Kādēļ Tu savelc tik muļķīgu smīniņu?
Laikam jau pavairāk sadzēries vīniņu?
Paģiras moka ja nabaga cālīti,-
Te lūk būs aliņš un gurķīši sālīti.

Runā, ka Lidai no Tevis... Ai, rakari,
Slapjš vēl aiz ausīm, bet viņam jau sakari!
Blēņas! Ja padauza viņa vai kaziņa,
Lai tad nu gādā par gaidāmo maziņo.

...Dēliņš mans nestrādās- ļautiņi, maldāties!
Maz vai viņš monsturēts tika pa zaldātiem?
Tagad lai padzīvo vienreiz kā svētdienā,-
Dienišķam šņabītim pietiks un ēdienam!

Kur Tu pa naksniņu, mīļumiņ, klejoji,
Biji pie draugiem vai ballītē dejoji?
Negribi- nesaki, nomāc ja kaunība.
Dzīvo un pricājies, kamēr vēl jaunība!

Piekāvis pilsoni, uzlauzis bodīti?
Tādēļ lai bērnu ar gadiņiem sodītu!?
...Sveiks nu, mans kunkulīt, laimīgu taciņu!
Māmiņa sūtīs uz cietumu paciņas

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Dzēsts profils 17. feb 2012. 00:44

bērns=cilvēks, cilvēks=personība, personība=neatkarībga
p.s. kāds sanāks tāds sanāks  

Ingrida X. 16. mar 2011. 19:08

Tās-
    nav tās izrunājamās lietas.

Aiz to- blogs bez seguma.

Tas, kas starp tevi un viņiem, saviem cilvēciņiem, vai nu ir, vai- nav.

Dzēsts profils 16. mar 2011. 17:57

Dzēsts profils 16. mar 2011. 17:54

linda r. 16. mar 2011. 14:43

mates sindroms,nevairak

Frēzija v. 16. mar 2011. 13:30

Mīlet un izdabāt - divas dažādas lietas.

Autorizācija

Ienākt