Man ir 26 gadi. Esmu precējies ar 44 gadus vecu atraitni, kurai ir 25 gadus veca meita. Mans tēvs apprecējas ar šo meiču, tādejādi kļūstot par manu znotu (jo viņš nu skaitās manas meitas vīrs). Tādejādi manas sievas meita kļuvusi par manu pamāti (jo viņa ir mana tēva sieva). Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš tagad ir mana tēva sievas brālis un tēva brālēns, tātad-mans tēvocis (jo viņš ir manas pamātes brālis)Tagad iznāk, ka mans dēls ir arī mans tēvocis. Mana tēva sieva arī dzemdēja bērnu, kurš vienlaikus kļuvis arī par manu brāli(jo viņš ir mana tēva dēls)un par manu mazdēlu (jo viņš ir manas sievas meitas dēls)Tā kā mātes vīrs ir viņa tēvs, tad iznāk, ka esmu savas sievas tēvs (jo es esmu sava dēla brālis). Tātad-esmu kļuvis pats sev vectēvs...
Atslegas vārdi: humors32404
....un viss sākas ar vīrieša pavedināšanu no gados vecākas sievietes.....cik vienkārši būtu,ja gadu starpību nevajadzētu reizināt ar 2......un kā vienmēr nesaprašanā nokļūst vīrietis....nu par ko tas mums.....īstenībā tak mēs esam labie.......vai ne?!
Tev dzīve raiba, kā dzeņa vēders, desmit reizes lasiju un tad arī īsti nesapratu cik tad īsti cilvēku kopā sanāk, bet visiem jau jāturās kopā. Tā agrāk karaļi darija, lai nesaķeltu valsti.
Nekas,Tev vēl tikai 26 gadi,līdz mūž beigām vēl neto vien piedzīvosi/tā mierinoši/
Kas noskatījās? Vai tikai tas nav seriāla"SantaBarbara"īss pārstāts?
tas nav forši, tas ir murgs, mēs paši dabai spļaujam sejā un brīnamies ko daba dara ar mums:(
Ak,dievs!
Nu forši!!!
Kas nekait,ka daudz radu!
Ja nu vienīgi,kad manta jādala,tad var iet villa pa gaisu!