...bet varbūt
ir dzīve šī mums sods
par dzīvēs citās - sastrādāto ,
bet varbūt - izpirkums
par to , kas tik vēl nāks ...

Romi, Tu taču ļoti labi zini veco patiesību...nesaki ko man darīt...un es neteikšu, kur Tev iet!   Sabojājot man garstāvokli, Tu savu neuzlabosi...apdomajies, iespējams labāk...сам с сабою, левою рукою!  

...bet es Tev nepastāstiju par zvēru vārdā "Taču"...vairums cilveku izlasa un uztver teikto līdz komatam, kuram tas seko, lai arī aiz tā, vienmēr seko interesantakais!  

Japp, jau sen to pamanīju

Sondra, Amigos "pasaku varoņi" ir kā hokeja tiesneši...ja nosvilpj nepareizi, nekad nemanīs savu lēmumu, un nav nekāda jēga šeit kādam kaut ko pierādīt! Ir iespējams vai nu piekrist, vai noklusēt...āāāaaaaaaa...vēl var pievietot attachu!  

Es neteicu, ka atmiņas var izdzēst vai noliegt vai uztvert kā sodu   vnk uzsvars jāliek uz esošo

Tev piestāv!  

Atšķirībā no Tevis, kas vienmēr un visur visu saprot "pareizi" ar mani patiešām gadas visādi!   Atā!  

Sevi nesodu un savu kļūdu nenoliedzu..., ja neuztvēri manis teikto domu, vari turēties pie savu domu pauduma, ar Tevi tā gadās.   Attā, attā!

Luna, sevis sodīšana neko vairs nemainītu, bet noliedzot savas kļūdas, Tu pakļauj sevi līdzīgam kļūdam nākotnē!

Es būtu sevi sodījusi par to, ja atteiktos no tā, kas man tagad ir - it kā par labu atmiņām par to, kas man kādreiz bija...atzīstu, tā būtu bijusi kļūda un sevis noliegšana.

Mairita, domāt un cerēt, ka Tev ir sagatavots vēl kaut kas labaks par to labo, kas jau Tev ir bijis nevar liegt nevienam, taču vai tā nav zināmā mērā savu kļūdu neatzīšana, kas to jau pašā saknē padara neiespejamu!?

Marita, arī tam var būt savs izskaidrojums. Iespējams tās biežās gūltu maiņas ir rezultāts tam, ka kāds nepārtraukti meklē kaut ko vel labaku, lai atrastu vismaz kaut ko līdzvertīgu tam, kas reiz jau bijis!?  

Sondra, ja kādreiz esi kļūdījusies un neesi līdz galam novērtējusi to, kas Tev reiz ir bijis dots, Tu vari ļaut, Tu vari neļaut, tās vienalga atnāks pie Tevis! Tu vari izlikties, iegalvot sev da jebko, bet no sevis jau nav iespējams aizbēgt!  

Atmiņām ir jābūt,bet viņas nedrīkst traucēt nākotnei.Vienmēr jādomā,ka tās labākās atmiņas vēl priekšā.

Nus i lēkājat kā sarančas no vienas gultas citā. Baigie veiksminieki, pat kaķim jāsmejās.

Nekad nav tā, ka kaut kas nevar būt skaistāks nedrīkst ļaut atmiņām sevi vajāt, tās var pazudināt un neļaus ieraudzīt to labo, kas, iespējams, jau atrodas līdzās