Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis -
es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus un
vēlus novakarus
panāc solīti pretim
es gaidu
pasniegtu roku
es uzziedināšu - tikai atļauj! -
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem -
nāc ar sirdi
ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
man nebūs
grūti
M. Laukmane #pasacīšu bet klusu#
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, attiecības38711
Jauka melodija!
Необыкновенно нежные, полные любви и желания стихи! Валентина.
jauks!
Ļoti patika,tas tiešām sirdij un dvēselei..............
loti skaists dzejolis, pat viss jaukakie sapni tik skaisti nemedz but.
paldies.