Interesanti, ka telpā, kur pirms gada (vai pat vairākiem) kāds nomiris un telpas paliek tukšas un neapdzīvotas, istabās iemājo tēli no viņsaules, kas staigā pa māju caur spoguļiem.
Vēlies to sajust rēgu tuvumu?
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Re, atkal tie sanāca pie manis sildīt savas aukstās rokas. Es visu darīšu, kā parasti. Ja es rīt neesmu, tad esmu tur.
Nav tiesa,ja cilvēks izdarījis pašnāvību,tad gars klīst un gaida īsto nāvi!...
Es to pārbaudīju.
Kātad kopā ar Melno Morticiju...
Vai ne ?
Zeiss...izskatās ka tiešām "jumts" brauc projām Saki lai lien zem segas, būs jautrāk
Tie rēgi, kad es guļu, liek savas vēsas rokas man klāt un sildās, tad es pamožos nosvīdis, uzpīpēju, pačurāju, iedzeru energy drinku un guļu tālāk līdz rītam.
Vai tas, par " Vēlies to sajust rēgu tuvumu? " ir kā piedāvājums ???
Vienmēr ieejot vienam svešās telpās, vai tādās kurās nav ilgi būts,kādu laiku jūtamies ne visai omulīgi un ,jo lielāka telpa,jo ilgāk turpinās šis stāvoklis.Ja atceramies" daba nemīl tukšumu" un visa tukšā telpa vienmēr tiek aizpildīta.Kas to aizpilda,mēs pagaidām tikai nojaušam,bet mūsu ēteriskais ķermenis vienmēr cenšas aizpildīt to telpu,kurā dotā brīdī atrodas un,ja TIE,kas to aizņēmuši nav sevišķi spēcīgiem laukiem,mēs viņus ātri izspiežam.Tāpēc tādās reizēs vajag tūlīt ar domu spēku palielināt savu ēterisko ķermeni ,lai tas aizpilda visus telpas kaktus un stūrus.
zeiss inkvartsNevajag jau ar katru sveicināties un mēģināt roku pasniegt sveicienam arī nav obligāti
ja tādi ir ar viņiem jāsadzīvo, vai jātiek vaļā.
Nu ja, tā ar viņiem sveicinoties , jau arī nonāk līdz "čau" stāvoklim.
Tie ir arī tāpat,bez jebkādiem spoguļiem,blakus ,nejūtami,tad nu paskaties sev pār plecu,uzsmaidi tiem un pasaki,čau...
Nevēlos gan
Man arī dzīvoklī savulaik kādu ir nomušijusi.Un arī nekas nestaigā izņēmot mani
nāk vakars ar šausmeņu stāstiņiem.
Es dzīvoju tādā mājā, kur visi nomiruši. Rēgu nav, tikai " jumts" brauc.