Es tevi nemīlu
jā arī sevi es ienīstu
Es gribu pabūt viena
gluži kā tā istabas siena
Atstāj mani vienu
un atvainošanos uz citu dienu
Es gribu beidzot izaugt liela
un arī dzīvot viena
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Tagad man būs ko darīt
-Tavu sirdi vārīt
un savējo kopā lāpīt
un tad sacīt
Viss reiz bija
un rūgtas asaras arī lija
tā reiz bijā pašnāvība ko es taisīju
kad zāles kuņģī maisīju
Ar tevi es nepalikšu
tas nu ir skaidrs
kādu citu drīz saukšu
un tevi sāpinot bļaušu
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Durvis uz savu sirdi aizvēršu
ar lielu atslēgu to aizslēgšu
pakaļ es tev neskriešu
bet gan lietus peļķē sēdēšu
Ar lietus burbuļiem es spēlēšu
vismaz tos es mūžam mīlēšu
manu sirdi tie slepenībā glabās
un ar sava tēla atspulgu
rudens vakara stundās vajās
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Ļauj šeit pasēdēt
ar burbuļiem paspēlēt...
paspēlēt
/TaVa SīKā LosĪtE!!!
Atslegas vārdi: Viss reiz bija0