Jau gadiem saku, ka Skrīveros ir tik veci perdeļi un mazi bērni. Par to atkal aizdomājos, kad melnajā piektdienā( 13. datums piektdienā) apmeklēju it kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izbraukuma sēdi Skrīveros. Biju pagasta sociālajā centrā, kur notika tikšanās ar iedzīvotājiem ( iedzīvotāji jau bija tik pensionāri, citiem sociālās lietas neinteresē). Saeimas komisija pirms tam jau bija paviesojusies "Ziedugravās" ( pansionātā jeb sociālās aprūpes namā). Pansionātā gan nedzīvoju, tam vēl par jaunu un tas pārāk glauns - tas tīrs, laba ēdināšana, aprūpe, ar pulti vadāmas gultas. Nenoliegsim, ka tie vecie, kas mitinās pansionātā, vismaz dzīves nogalē ir pelnījuši pienācīgu un skaistu aprūpi. Nopelnījuši.
Veci perdeļi un mazi bērni. Hm. Saeimā pēc likuma mazi bērni nevar būt.

Pedagogus esmu cienījusi visu laiku, kopš mācību laika izbeigšanās. Pašā skolas laikā gan tam cieņas vārdam līdzās mitinājās arī citi vārdi. Bet ja pedagogs visu laiku saka - sēdies, divi, tad jau viņš nav nekas vairāk kā deputāts. Sociālo un darba lietu komisijas priekšēdētāja Aija Barča ( viņa agrāk saistīta ar pedagoģiju) neteica - sēdies, divi, bet attieksme bija jūtama, kaut viņa visu tikšanās laiku vārdiski centās ieradušos uzmundrināt. Viņa pat piespieda runāt Andri Bērziņu ( iedzīvotāji jau sapratīs, ka tas no tiem daudzajiem Saeimas Andriem Bērziņiem, kas ar bērnu aizsardzību saistīts). Arī es Bērziņam prasīju - no kā tad viņi taisās maksāt pensijas un pabalstus, ja jau manā un deputāta Dronkas jaunībā Skrīveri bija guļamvagons, kaut arī toreiz darba vietu Skrīveros bija vairāk nekā šodien. Izmēģinājumu saimniecība un pārtikas kombināts likvidējās jau pirms oficiālas ekonomiskās krīzes. Toties tagad ciemata centrā vairāk var satikt bomžus un dzērājus. Bērziņš gudri stāstīja par naudas lietām, Parekss banku, viņu papildināja arī Dronka.
Nosodīt citus visi naski. Runājot pa darāmo - iecienītā varbūtība. Aizmirstot, ka varēja būt, bet nebija... Uz nosodīšanu naska bija arī pati A. Barča - jaunieši mums pārmet, ka strādājām psrs laikā, paši izvairās no atbildības... Vai tiem, kas pie varas un likumu radīšanas un izpildes pašiem nebūtu jāatbild, ka pa 20 gadiem viss salaists tūtē, notikusi vērtību pārvērtēšana ne jau labākajā virzienā. Un kas gan tos jaunos, kuri iedrošinās tagad pārmest, 20 gadus audzinājis? Pareizi tur atzina - visus nevar mest pār vienu kārti, visas daudzbērnu ģimenes nav dzērāji un bezdarbnieki.... Tikai ilgstoši saņemot vienīgi pabalstus, cilvēkam pat prātā neienāk, ka, lai ko saņemtu, tas jānopelna.
Tuvojas prezidenta vēlēšanas. Runāja arī par tām. Deputāti esot tautas kalpi. Vai tomēr nav kā savādāk? Vai deputāti, politikāņi nekomandē tautu un tauta pieļauj, ka to komandē? Vai pa šiem gadiem arī tauta nav iemācījusies tikai to varbūtību? Dzirdēju, ka man aiz muguras kādreiz gudri vīri runā ko vienu, bet saeimas deputātiem to pat neprasa. Kāda jēga prasīt, ja viena pajautāja - vai jūs mēnesi varat iztikt ar 140 latiem pensijā? Tiešas atbildes nebija.
Varam visu pārmest politikāņiem. Tikai tauta pati tos politikāņus ir ievēlējusi. Pati tauta ir izvēlējusies tos darītājus, kuru augļus tai tagad garšīgi jāēd