Manis nav,ir tikai ķermenis kurš elpo.
Es sēžu un domas man ir citur,tur kur pasaule gaišāka un cilvēki patiesāki.
ieraugot tevi on-.line man gribas mest datoru pret sienu.
man negribās tevi redzēt ne te,te tur,nekur.
Tu varētu nomirt un man būtu vienalga.
Tu varētu pazust,bet Tevi es nemeklētu.
Tu teici kad naida nav.
Bet es saku ka ir derdzīgs riebums.
Kāda starpība 30 dienas šurp vai tur.
Laiku atpakaļ tu pagriezt nevari,un sāpes izdzēst tu nespēj.
Mēs spēlējām,dažādas spēlēs,bet iesaistītas bija jūtas.
Mēs smējāmies,par tiem kas mīl.
Kad paši iemīlējāmies.
Mēs smaidījām un rakstijām rindas,līdz brīdim kad viss pagriezās pret.
nebeidzamies strīdi,ne pietiekami labi viens otram.
tukšas asaras,tukšas sirdis,tukši vārdi.
Mūsu sirdis nomira,palika tikai ķermeņi un bālas sejas.
Iktdienā ejot Tev garām mēs zinam daļa ir mirusi,
bet daļa vēl cer,būt kopā tur kur mīlestība sākās un visam tiek pielikts punkts.



p.s.
Kārtējais mirklis.^^ tādi pēdējā laikā baigi daudz ://