...
Vienu dienu tētis un viņa bagātā ģimene aizveda savu dēlu uz laukiem ar mērķi parādīt, cik nabadzīgi cilvēki var būt.
Viņi pavadīja diennakti kādā fermā pie ļoti nabadzīgas ģimenes. Kad viņi devās mājup, tētis jautāja dēlam: „Nu, kā Tev patika šis brauciens?”
„Ļoti labi, tēt!”
„Vai redzēji, cik nabadzīgi cilvēki var būt?”
„O, jā!”
„Un, ko Tu iemācījies?”
Dēls atbildēja: „Es redzēju, ka mums ir mājās suns, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas stiepjas līdz pagalma vidum, viņiem ir upe, kurai nevar redzēt galu. Mums ir lampas dārzā, kas dod gaismu, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais pagalms sniedzas līdz žogam, viņiem pieder viss horizonts.”
Kad mazais zēns bija beidzis, tētis sēdēja kā mēms.
Viņa dēls piebilda: „Paldies tēt, ka parādīji, cik „nabadzīgi” mēs esam!”
...
Vai nav taisnība, ka lielāka nozīme ir tam, kā Tu skaties uz lietām? Ja Tev ir mīlestība, draugi, ģimene, veselība, laba humora izjūta un pozitīva attieksme pret dzīvi, tad Tev ir VISS!
Tu nevari nopirkt nevienu no šīm lietām. Tev var piederēt visas materiālās lietas, ko vien spēj iedomāties, BET, ja Tu esi nabags GARĀ, tad Tev nav NEKAS!!!
...
Atslegas vārdi: dzīve utt0
Saki- aizrunajos un ne tajās auzās iebraucu? Var jau būt, var jau būt... , bet , skaties- ar visādiem piemēriem nonācām tomēr tur, kur it kā stāsts paklusē- ka ne jau sociālais vai mantiskais statuss noteiks cilvēka domāšanas, jušanas un tā sauktā garīga apvāršņa plašumu....
...nu jā, ...aizrunājies,,,, bet domāju, ka tiem, kas raud un čīkst, ...nav ne tikai garīgās bagātības, bet arī ir...slinki, no laika gala apbižoti utt...varam stāstīt daudz, bet..., atkal netrāpīji īstajā failā-- arī par tiem te negāja runa, jo teicu, ka ...tikai TIE, kam būs garīgā bagātība, neslinkos un mācēs no dzīves ņemt to mazumiņu, ko tā piedāvā, ...tie'm būs viss, saprotot to kā, viņi būs laimīgāki par tiem citiem, bagātajiem-- augstprāšiem, arī kritušajiem nabagiem-- nelgām, sliņķiem..., vnk pretīgajiem..., vēl jo tāpēc jau arī starp situētajiem mēdz būt arī labi cilvēki, bet tas no paaudzes paaudzē ir atkarīgs tikai no cilvēka paša, un šeit atkal ir tikai garīgā vērtība cilvēkam, kā tas prot un spēj dzīvot un sadzīvot ar līdzcilvēkiem..., ...bet vienu teikšu, ka šajā jautājumā nekad nebūs nobeiguma, jo cik dažādi cilvēki, tik dažādas uztveres un to interpretējumi..., tāpēc CILVĒCE, saturieties..., ...būs grūti, bet domāsim, ka beigas būs laimīgas...kaut kad...
Garīgā bagātība ir laba lieta, taču - taču arī materiālajai ir ne mazāka nozīme. Man ir tā iespēja vairak vai mazāk kontaktēt ar abu pušu - finansiāli labi nodrosinātiem cilvēkiem, un - no otras- nebūt ne tik labi dzivojosiem....Kā Tu domā- kuri no viniem bija krietni vieglāk gatavi runāt par kaut ko citu, nevis - kā nopelnīt naudiņu?Pareizi- tie pirmie- un liela daļa bija pazīstami gan ar pasaules klasikas darbiem mākslā un kultūrā, ar savu viedokli un spēju to viedokli paust sakarīgos teikumos, ar interesēm- jā, kuru apmierināšanai bija vajadzīga tā pati nauda...Otrajiem galvenā sarunu tēma- ak, ka tam kaimiņjankam , sūdabrālim paveicās- dabūja naudu par nodotiem metāllūžniem- tagad gan laikam tadu tusiņu " uzmauks"- vot vajadzētu pieskriet- na haļavu padrinkot , ahā- nu redz valdība mums nekāda, naudas nav, to nevaru, sito nevaru. Gramatas- kas tas tāds , man bērnu nav ar ko barot, a tu man par gramatam te runā./... u.t.t.- protams, tas tāds mazliet paspilgtināts atstāsts..Un , protams, ka arī starp bagātiem cilvekiem ir ne visai labi eksemplāri, arī piekrītu.. Nevajag tik ļoti baidīties no naudas, tad arī tā nāks kā labums , nevis kā pārbaudījums vai vēl negantāk- sods.
...piekrītu, ka bez naudas vai citām finansēm, arī tā lieta nevar pastāvēt, bet...šeit vairāk uzsvars tika likts uz garīgo bagātību, to jūtu pasauli, ko cilvēkam var sniegt arī citi apvāršņi, nevis tikai snobiskā personificētā materiālā pasaule, ko vecāki jau bērniem, vēl maziem būdami, mēģina rādīt kā atšķirīgas lietas, mēģinot bērnos jau radīt godkāri, domas par naudas raušanu un tamlīdzīgi..., nožēlojami, bet arī tāpēc mūsu cilvēce...līdz ar to kaut kad aizies bojā, jo pašmērķim nebūt nevajadzētu būt bagātības raušana, bet gan cilvēku garīgā attīstība, izaugsme..., ...notrulinoties un aprodot ar iespējamību par neko saņemt daudz ko, ko cilvēks vēl nav nopelnījis, ...cilvēki ar laiku sevi paši iznīcinās, viens otru................
Pateikšu to pašu, ko tepat nesen jau rakstīju par šito tekstu- jauks, politkorekts, emocionāli aizgrābjošs, no sērijas- lai bagātie arī paraud... Ir viegli, loti viegli sajūsmināties par nabadzību kā eksotikas paveidu- tad, kad tas ir vienu dienu dzīvē, zinot, ka atgriezīsies savā vidē- ar komfortu apgādātā, ar baseinu , ar māju, u.t.t.Un visvairak neizpratni rada tēmas motīvs- bagāts cilvēks- tātad pēc tā fakta jau permanenti emocionali un garīgi nabags, ar naudaszīmju simboliem acu zīlīsu vietā. Toties tas, kurš būs norukajis melnu muti, nepārtraukti rēķinot kapeiku pie kapeikas- lai to visu kaut kā nebūt savāktu, lai tos suņus ( un visus pārejos lopinus arīdzan ) pabarotu, lai sagrabinātu naudu kāda jumta remontam- lai zvaigznes nav caur pussabrukusu jumtu jāvēro, ---- u.t.t., u.t.p.--- lūk tas jau būs neredzēti garīgi un emocionali bagāts. Nevajag nabadzību heroizēt un pārprasti slavināt.Stress , ko rada nestabilitate un nedrošība finansēs nekādu garīguma pacēlumu nerada, gluzi otrādi.Viss, kas pieminēts piebildē ir svarīgs cilvēka dzīvē, nenoliedzami, taču- bez tādas lietas kā finansēm- ilgi nepastāvēs.
OK
cien.Volkov, neuztver aizskaroši, bet nākamreiz adresē domas konkrētajam, citādi rodās pārpratumi!
Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.../Rainis/
...un otrādi..., katram ir jau sava LAIME..., pēc izpratnes, varēšanas un ...
Es tikai nesen pieslēdzos komentāriem. Volkov, tad lūdzu man to uzrādi. Tās ir manas personīgās domas!
Veselie slimos nesaprot! Laime var gūt ik viens
...Aleksandr, ...nav man tik daudz laika, lai vētītu citus apcirkņus, kā Tev..., ...bet tāda tēma man pašam, neatkarīgi no citiem, radās..., ...tā kā atvaino, ja kaut kas netīk..., un šādas piezīmes vari pietaupīt...citiem, lai varētu ar sparu veltīt...mīlas serenādes...
...mūsu sirdis vada dvēsele, bet miesu-- prāts..., ja būsim veseli-- miesā un garā, tad arī būsim laimīgi, mēs...
...atkārtojies.....
šo tēmu šodien jau iztirzāja.......
kāpēc kāds domā, ka man vajaga vairāk ko? Ja laimīte man sekos pa pēdām nevis es taij uzmākšos, tā pate izvērtēs, vai esmu vairāk ko pelnijis un vai man pielik klāt...?
Tik bagāti, cik ir ielikts mūsu dvēselē!
...ja dalīsies laimē ar citiem, kļūsi bagātāks..., un Tava iekšējā pasaule kļūs vēl gaišāka...
cilvēks varbūt laimīgs arī īpaši neskrienot pa dzīvi raušot pasaulīgos labumus. Pieticībā mana laime, -ja, man ir labs darbs, labi draugi un cilvēki kuri mani mīl un man nevajaga citu laimi, jo esmu apmierināts ar *savu laimi!*