Ir divas dienas nedēļā,kurās es nekad neuztraucos-divas bezrūpīgas dienas,kas svēti sargātas no bailēm un bažām.Viena no tām-vakardiena.Vakardiena ar savām rūpēm un raizēm,sāpēm un kļūdām,pārmetumiem un neveiksmēm.Tā ir aizgājusi uz mūžīgiem laikiem un vairs nav atgūstama.Tā bija mana,tagad tā pieder Dievam.Otra diena,par kuru es neuztraucos ir Rītdiena.Rītdiena ar visām iepējamām grūtībām,nastām un briesmām,tās solījumiem,darbiem un kļūmēm-tā ir tikpat tālu ārpus manas kontroles,kā tās mirusī māsa Vakardiena.Rītdiena pieder Dievam-tā būs mana.
Man pašam paliek tikai viena diena nedēļā-Šodiena.Ikkatrs var uzvarēt Šodienas cīņas.Ikviens var panest vienas dienas nastu.Jebkurš cilvēks var cīnīties ar vienas dienas kārdinājumiem.Tikai tad,kad mēs paši uzkraujam šīs divas briesmīgās mūžības,ko tikai Dievs spēj panest-Vakardienu un Rītdienu-vien tad mēs sabrūkam.Šodiena nepadara cilvēkus trakus,bet žēlums par to,kas noticis Vakardienā,un bailes no tā,ko nesīs Rītdiena.Tās ir Dieva dienas.Atstāj tās viņam.
19 gs.Franču mācītājs Roberts BIerdete.
Atslegas vārdi: Viss Dieva ziņā.0
Paldies,frēzij, par skaisto klipu.
Bet vai dažreiz pagātnes atmiņas mums neļauj skatīties uz priekšu.Ir taču jādzīvo,nevis jāraud par pagātnes skaistajiem mirkļiem,ja tie vairs nekad nebūs.Gribu dzīvot šodienai.Citādi spīd skeletdāmīte,kas bija vienā blogā.
Ai nē, Mairita, visas dienas ir manējās un ne viss taču ir bijis slikts vakardienā, varbūt reizēm vakardiena palīdz dzīvot šodienā.....nes prieku, optimismu
....negribas man piekrist Robertam.
Jauku vakaru Tev
Ieklausījos,un arī ieskatījos.Patīkami ,jauni cilvēki.
man par strīdiem naudu maksā..
iekalusies vārdos.......
Man negribās.Ceru ka Tev arī ne.
strīdies, ja gribās
Nu Tev gan vārdu krājums.Gribas pastrīdēties?
nafig dirsties ja neprot lidot?!
Žēl zivtiņu.
for you..