palasot šorīt ,kādu blogu ,gribētu oponēt ....par vienaldzību ....es arī agrāk rakstīju ,ka protu ietīties -vienaldzības lakatā ,bet ,bet ......nekas nenotiek tāpatvien ,katrs cilvēks ,kas krusto mūsu likteņceļu kautarī tas darījis mums sāpes ,viņš licis mums ko pārdomāt un kautko iemācīties -mana vienaldzība beidzas līdz tam brīdim ,kad šim cilvēkam ir notikusi ,kāda nelaime ,es esmu cilvēcīga un ja vajadzēs palīdzēšu ,ja sauks būšu blakus ,nevar sevī iznīdēt cilvēcību ,tā nodarot pāri tikai pats sev ..........dzīve nau tik gara ,lai nestu sevī pardaudz dusmu ,naida ,spītu ,tas tikai sagrauj pašu sevi ,kā ķirmis ,vieglāk tak dzīvot un pasmaidīt ,iemācīties piedot un saglabāt sevī visu cilvēcīgo -dzīvot mīlējot ,es mīlu Tevi ,kaut sāpes Tu man dari ,jo nejau man ,kādu sodīt .....................nu tā domāju es -JAUKUMIŅŠ .................... lai jauka Jums ši dieniņa!!!!!!!!!!!
Atslegas vārdi: ar mīlestību sirsniņā0
Jaukumiņ, tā ir....uz nelaimi vienmēr esmu atsaukusies aizmirstot pāri darījumus, bet cik ilgi tas var turpināties, ja cilvēks neiedziļinās savā rīcībā un turpina kā iepriekš....., es domāju, ka tomēr labāk pielikt vienreiz par visām reizēm punktu. Cilvēki ir dažādi....ir , kas izprot sūtīto negatīvismu, bet ir arī tādi, kas nekad savā uzvedībā nepakāpsies augstāk, tādās reizēs atliek tik novēlēt veiksmi.....uzgriežot muguru
Un negaisa laikā - vajag dziedāt ..., ja kas ...
Tas ir saprotami... , kad runā dusmas - tas ir kā pērkons , kas apdullina , liedzot dzirdēt visu citu apkārt notiekošo ... Bet , dārdiem noklustot , pamale noskaidrojas , un mēs visu saredzam tīrāku , gaišāku ..., tāpat arī attiecībās , kad dusmas norimst , viss savādāk redzams top ...
santiņ
..salmiņi
...galvenais nepazaudēt sirsniņā to bērnības garšu
santiņ ,kas tad nu?
...es aizrijos...
santiņ ,paldies -forši ...lai ir šķibi ,lai ir greizi ,lai ir viss nepareizi ,bet vai tāpēc mums skumt? tak ne ,laiks tik ātri steidzas gribas ko skaistu ,jauku un mīļu ,un bērni prot tik skaisti un patiesi būt ,mēs lielie ,vecie -esam tik pārgudri ,dažreiz liekas pievelna ,labāk bikiņ pamuļķoties ,tikai nenodarot citiem pāri un tas viss ir tik vienkārši ...
Ar mani protams, bet šādi cilvēki diemžēl ir... Tas teiciens par suņa kaudzīti ir atvasināts no viena veca teiciena.... Labi es esu sū.., bet Tu nekas...... Tas ja gadījumā par tādu nosauc... Vienkārši ja liek salīdzinājumu, tad jāliek pietiekoši spilgtu lai saprot. Tas arī vis. Un nevienu par Sū.. nenosaucu, bet gan par neko....
nē Jāni es nedomāju ,ka rakstīji par ,kādu mīļoto siev. dzimtē ...un tā arī to nemaz netaisījos iztirzāt ,es sapratu ,ka ar Tevi nau labi un steidzos palīgā ,es negribētu ,ka Tu ,kādu salīdzinātu ar suņa s....,es centos Tevi atbalstīt ,lai skaties skaistāk ,....to ,ka apkārt ir daudz nesaprašanos ,skumju un naida ,tas jau tiesa ,bet mēs tak nenolaidīsimies līdz tam ,mums jāturas kopā un jāpaceļas tam pāri ,vane? viss tak ir kārtībā ..?
Protams ka stipras... un kurš teica ka notiks.
..pareizi...Jāni nekautrējies ...mēs esam stipras un ar mums nekas nenotiks
nu protams ,ka ir jāizlādējas -nevar sevī turēt neko sliktu ,es eju uz mežu ,vai jūras krastu ,kad cilvēku nau - nu bet to jau labāk nevienam neredzēt ,kad atgriežos ,esmu sevi iztukšojusi no visa ,kas grauž ,paceļam uzsvilpoju uzdziedu ko ašu un jautru un dzīvojam tālāk ,kad neizdodas to visu dabūt laukā rrrr ,vot tad ir štruntīgi
esmu zirgā ...dažreiz, manuprāt,ir jāļauj vaļu ....jāizlādējas...kaut kā
Kāpēc vienēr kad ko rakstu visu attiecina tieši uz mani??? Un ka noteikti tas saistīts ar kādu mīļoto. Vai tad nevar vienkārši tāpat padomāt un vai mums apkārt ir tikai daži cilvēki???? Ja tas būtu saistīts ar kādu man kādreiz tuvu cilvēku es zinātu ko darīt un te to neapspriestu. Vienkārsi man ir acis un es redzu kas apkārt notiek, redzu kā cilvēki rīkojas, redzu un jūtu ko reizēm cenšas panākt.... dzīve jau nebeidzas šeit un mazā aplītī ap mums..... tā ir plaša, pilna ar cilvēkiem, emocijām..... Vienkārši jāspēj domāt plašak un tad mani sapratīsi.