Atvadas

7. aug 2011. 08:42

Es zinu,

Tu klusē,

Jo tev nav vairs ko tekt.

Visu ko dzirdēju,

Tu teicu jau sen.

Tagad tu slēpies un izvairies.

Tagad tu maldies,

Un nespēj vairs apstāties.

Nesteidzies,

Paliec,

Nu, apstājies!

Pados man roku

Un nebaidies.

Ļaij man vēl reizi tev pieskarties.

Viss.

Tagad ej prom,

Un atpakaļ neskaties,

Un nekad vairs neatgriezies!

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Kurzemniece E. 7. aug 2011. 23:07

mīlestību nevajag lūgties-tas pazemo

Frēzija v. 7. aug 2011. 13:07

            
Mīlestības objekta tuvumā zaudē runas dāvanas paši
visdrosmīgākie un tieši tas paliek neizteikts, ko tik ļoti
gribējās pateikt.
                                   /Servantess/

Acīgā j. 7. aug 2011. 09:14

Autorizācija

Ienākt