Vasara garām. Cauri. Beigusies. Rīt uz darbu. Atkal. Un malka nav sakrauta. Un līst. Un vakar lija. Un aizvakar pilnīgi gāza.
Un rīt uz darbu.
Un galu galā - ja katrs cilvēks uz šitās pasaules man atvēlētu tikai vienu santīmu (nu, kas gan ir santīms, ko? ), man nekur nevajadzētu iet! Ne rīt, ne parīt, ne vispār jebkad!
Kā lai viņus pārliecina, tos cilvēkus, ka tam ir jēga?!
Pie šitās mūzikas jādzied apmēram tā:
vakardien
visas manas trobelītes bija tālu prom
šodien manas trobelītes atkal tuvu klāt
ak, vakardien bij' DAUDZ labāk...
Atslegas vārdi: blēņas0, nu tīrās blēņas0