Tavās acīs ieraudzīt var jūru,
Kurā nogrimt ir vēlēšanās man
Tiem, kas Tevi tādu nejūt, redzu dzīvi sūru
Nabadziņiem tikai savas dabas dzītais zvans!

Tavas lūpas - paradīzes vārti,
Nenoskūpstot tās, var nonākt peklē!
Nav līdz šim vēl izdomāti vārdi
Tie, kas uguns tuvību var meklēt!

Tavi mati apsedz manu prātu
Prāts ir tajos ieslodzīts, kā vergs...
Man sevī kaut kas jānosit, lai sāktu
To jūtu spēli, kuru nepabeigt...

      /Janeks Laganovskis/