Ak, cik skaisti, ja būtu, kā būtu. Tikai ir, kā ir. Slimā sabiedrībā jau ir normāli, ka pieņem vēlamo par esošo - visi visas darbadienas strādā, gudrie strādādami domā, ne tik gudrie slauka ielas un rok zemi... Tikai te viss aizaug. Tas jau nav vēlamais, to vienkārši neredz.
Vakar teica - brīnums, ka kartupeļus vēl nav aizliegts audzēt, tos laikam vienīgos var ēst, mūsu cukurbietes, piemēram, bija kaitīgas, tagad gan cukurs 2 karotīšu vietā jāliek klāt 3...
Es zinu, ka elektrība iet pa vadiem, no kuriem var dabūt pa nagiem. Bet zinātāji no Latvenergo katru nedēļu pāris reizes atslēdz strāvu. Zinu, ka pirmoreiz meklēja bojājuma vietu. Laikam vēl meklē.

Un dzelzceļš? Stacijā inormators skaļi ziņo pa visu pagastu - uzmanīgi, cauri iet kravas vilciens. Bet nāk pasažieru vilciens, kurā jākāpj iekšā pasažieriem. Hm, pasažieri iekāpa kravas vilcienā, kurš apstājās?...

- Tu, naivā, ceri, ka tas Zatlera partijas veidotājs tev ko palīdzēs? Viņam tak mamma bija kompartijas sekretāre, - tā atkal vakar teica kāda parasta sieva. Viņas dēli brīnoties, kā pie mums nenotiek nekas tāds kā Anglijā. Tikai viņa saka - latvieši ir bailīgi. Bailīgi.

Par citiem runāt čakli. Runāt, iestāstīt citiem... Vai tad tā nav iestāstīšana, ka saka, ka krīze beigusies, ka jauna pasaules krīze dos tikai labumu, ka pēc dienas domās mainās, ka aprunā tikai "aprunāšanas" vērtus... Bet strādāt jau nevajag, veikalā taču viss nopērkams. Ha. Un ja nav nopērkams, tad kāda no daudzajām partijām gādās, lai būtu. Tā partija pircējiem iedos arī naudu, par ko nopirkt vajadzīgo?