Šonedēļ būdams piespiestā bezdarbībā,jo biju noķēris gripveidīgo salasījos šeit blogus,saklausījos mūziku un neviļus aizdomājos par saviem apkārtējiem un sevi tai skaitā.....
.....ir dažādas mājas...ir vecāku mājas,ir deklarētās dzīvesvietas mājas,uzceltas mājas,nojauktas mājas,savas un svešas mājas.....bet Mājas ar lielo burtu katram mums(man) ir tikai vienas,tās ir tās,kurās mūs(mani)vienmēr gaida,kurās mūs(mani) mīl un uz kurām mums(man)vienmēr gribās atgriezties....un nezin kādēļ daudzi no mums(es arī)bieži samiedzam acis un nesaredzam viņas ikdienā,jo tā ir pierastāk? tā ir vieglāk?....un kā šajā dziesmā dziedās,beigās atnāks laika vecis un novāks tos galdus,kuri klāti priekš mums(manis)....un ko tad? atbilde jāmeklē sevī,jeb kāds tomēr pateiks priekšā?.....laikam,tomēr,sevī.....
....nu gan pafilozofēju...
Atslegas vārdi: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
ikdienaa..kaut ka nenovertejam pa$u dargako ko varam dot-savu nesteigu un laiku otram
Mans nams,ir mana pils,dzimtās mājās sienas sargā.
Man ir enģeliski melns suns un raganiski balts kaķis,tie svešos manā prombūtnē nepieņem,bet pats uz svešo vispirms šauju,ja pienāk par tuvu,duru...un tikai pēc tam uzprasu :ko gribēji?
...mums ilgi -
ir jāaug ,
lai spētu atkal
kā bērni -
mātes reiz klēpi ,
savas mājas - just ...
tā biļete mūsu
uz atgriešanos
zemē brīnišķā ,
kam nākotne -
vārds ...
...................
un Laika Vecis -
vien pārcēlājs tas ,
pār upi ,
ko - Stiksu sauc ...
reizi dzīvē -
viņš katru turp ved ,
kad tas -
nedejo vairs
dejas brīnišķās ,
par Dzīvi -
ko sauc ...