Salidzinām mēs vienmēr un visu- tā notiek iepazīšana un vērtēšana. Un ir tikai normāli, ka laika gaitā kaut kas būs mainījies... Nevajag uztvert šo salīdzināšanu ar negatīvu zīmi, drīzāk- kā vienkārsu fakta konstatāciju..

lai neatkartotu kludas vai neizdaritu ko sliktak ka kadreiz ir bijis

Kad mēs augām,bija zāle zaļāka,piens garšigāks,dzīve labāka.

..kad mēs augām..tad gāja vēl trakāk!   Nu es noteikti skolā darīju lielākas bļēņas nekā tas notiek tagad.. ..

Tev var būt taisnība.Ir jāmācās pieņemt šo paaudzi ar sapratni,jo mīlam,ienīstam visos laikos vienādi.Mēs zinām kas ir pusaudžu vecums,kad jaunietis saprot,ka arī vecāki kļūdās.Mēs pieņemam to visu ar sapratni.Mūsu vecvecāki tam piegāja stingrāk.

Katram ir uzskati savi, Raimond! Tur jau neko nepadarīsi. Nu saka Tavs tētuks kaut ko tādu, kas nepatīk Tev...ko darīt?

Bet varbūt tieši tad bija nepareizāk kā tagad? Tikai tā salīdzināšana ir savā uzskata attaisnošana.

Nesalīdzinu nekad ar pārmetumiem, es dzīvoju līdzi laikam.....tāpēc mani nekas neizbrīna.

Bet vai tavi vecvecāki tā neteica.Šodien mēs šos vārdus biežāk lietojam humoram,par ko mūsu vecvecāki būtu diktam dusmīgi.

Pieņemot ka vēsture atkārtojas, tad teikšu, ka mūsu senči tā teica, mēs sakām, un mūsu bērni, kad izaugs -tā arī teiks! Dzīves patiesība....

Tā vienmēr ir bijis,un arī lakam būs.No atmiņām neaizbēgsi.

Doma,ka ertak.