#
Rudens virpulis griež valsi strauju,
Manī atblāzmo vēl atvasaras spīts,
Kā lai vasarai nost ziedu kurpes auju,
Dejošu līdz ausīs miglains rīts.

Mostas vēji, viss jau ņirb un kaisās,
Lapas norautās, kā lūdzoties vēl sauc,
Neaizskariet ziedus , kas vēl raisās,
Ļaujiet uzziedēt, vai prasīts tas ir daudz?

Māsas lapas pār tiem viegli klājās,
Saudzējot un sasildot mazliet,
Ja jau pazaudētas reiz ir mājas,
Ne jau tādēļ vējiem līdzi skriet.

Ziedu acīs satraukums un bailes,
Dziļā pateicībā, lapām klusi čukst,
Nav virs zemes patiesākas dailes,
Tad, kad mūsu sirdis apvienotas pukst.

Tad vairs nesatrauks pat ziemeļ vēji,
Arī sals, kas stindzinās tik bargs,
Jo tu drauga vārdu sirdī sēji,
Tas būs atbalsts tavs un sapņu sargs...
(DZIDRA ČUMAKEVIČA)
#