sauja gaismas
soļu piedipināta pilsēta
acu tūkstoši kuri debesīs meklē jāņtārpu nospiedumus

lietus noskalots troksnis
soļu simti
ēnu pilnas ielas
tumsa slapstās

pilsēta runā
aizvērt acis un klausīties

valkīra un sintētisku bungu ritms
baznīcu torņi dejo
logs uz bezgalību
durvis uz nekurieni

palaist savu kumeļu soļos
sniegt roku pīles spārnu švīkstam
atvērt acis
smaids
un tad vēju matos ielaist

jaņtārpu pilnas debesis