Seksuālais fetišisms ir seksuāla uzvedība, kā pamatā ir seksuālā uzbudinājuma ierosinājums, ko cilvēks saņem no fiziskiem objektiem vai īpašām situācijām. Objekti vai situācijas, kas rada šādu uzbudinājumu, tiek sauktas par fetišiem. Visbiežāk fetišisma objekti ir kādas specifiskas ķermeņa daļas vai apģērbs. Neskatoties, ka seksuālais fetišisms ir plaši izplatīta cilvēka dzimumdzīves sastāvdaļa, lielākā daļa tā veidi tiek saistīti ar seksuālajām novirzēm.

Seksuālajam fetišismam pastāv dzimumu diference — vīriešiem tas raksturīgs daudz biežāk nekā sievietēm

Mīlestība.

Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību. Mīlestība parasti izpaužas mijiedarbībā ar dzimumdziņu. Tās ir vienas no cilvēka augstākajām jūtām.[nepieciešama atsauce] Tas ir īpašs psihofizioloģisks stāvoklis, kas cieši saistīts ar augstāko nervu darbību.[nepieciešama atsauce] Dažas mīlestības izpausmes, kā pieķeršanās un uzticība, ir novērojamas arī augstāk attīstītajiem dzīvniekiem.

Pamatojoties uz izpētītajām versijām par mīlestības iedarbību uz cilvēka prātu, atklāts, ka liela daļa no hormoniem, kas iemīloties nokļūst cilvēka smadzenēs, ir pozitīvi iedarbojušies uz cilvēka psihi un palīdz uzlabot domāšanu.

    Patmīlība ir pārāk liela uzmanība pret sevi, arī viegla aizskaramība, kad tiek apdraudētas individuālās vajadzības vai apstrīdēts pašnovērtējums. Patmīlība bieži ir saistīta ar egoismu un savtīgumu. Patoloģiska patmīlība tiek saukta par narcismu.
    Partnera mīlestība parasti izpaužas kā mīlestība pret pretējo dzimumu (heteroseksualitāte), bet tā var būt arī mīlestība pret starp viena dzimumam cilvēkiem (homoseksualitāte). Šis mīlestības veids parasti izpaužas ar romantiskām attiecībām un seksuālām aktivitātēm.
    Ģimeniskā mīlestība pastāv starp radiniekiem, visbiežāk starp vecākiem un to bērniem, bet nereti arī starp vecvecākiem un to mazbērniem. Tā galvenokārt izpaužas kā rūpes vienam par otru, dažreiz arī kā lutināšana.

Mīlestības izpausmes visbiežāk ir pieķeršanās, uzticība, rūpes un gādība pret cilvēku, cilvēku grupu vai priekšmetu/parādību, kas ir iemīļota. Ārēji tā bieži vien izpaužas ar neverbāliem līdzekļiem, piemēram, ar skatienu, mīmiku, ķermeņu pozu. Klasiskajā izpratnē mīlestība ir starp diviem cilvēkiem, kas savstarpēji nav radinieki, visbiežāk, starp vīrieti un sievieti. Šādās situācijās var novērot abu dzimumu pastaigas, sadevušies rokās, skūpstīšanos, ziedu dāvāšanu un tā tālāk. Arī fiziska saskarsme (sekss) ir intīma mīlestības izpausme.

No verbālajam mīlestības izpausmēm ir iemīļotā cilvēka saukšana mīlvārdos, piemēram, par "saulīti" vai "zaķīti". Arī komplimentus uzskata par mīlestības izpausmi. Pie mīlestības izpausmēm var pieskaitīt arī mīlestības vēstuļu rakstīšanu.