Tu "nekrati sirdi", kaut jau kāda nedēļa apkārt. Teiktais - zinu, ka tu savā dienenē citus vārdā nesauc, nav šoreiz man pašai mierinājums. Tavs minētais Dievs jau dažkārt arī kļūdās, māte eņģeļa vietā - tas tāds stereotips, diemžēl. Ir taču arī tikai dzemdētājas.
Es jau arī baidos. Ne par sevi. Tu jau zini, ka man nav, ko zaudēt. Baidos par saviem bērniem - daudz viņi jau ir zaudējuši, zaudējuma atskārsmes viņos uzjundī šad un tad, lietas, kurām viņi man neticēja, tagad nāk kā apskaidrība. Bet vakardienas tel saruna manī arī atkal uzjundīja lietas, par ko sevī biju nolēmusi nerunāt. Tas tikai sīkums, ka kāds anonīms niks saka - atkal pieminēji, ka uzbrauca piedzēries. Sīkums, ka ir tādi anonīmie, kas pat nespēj izdomāt sev niku, bet lieto manu vārdu un uzvārdu. Viņi laikam domā, ka nodara ļaunu man, tikai tas ļaunums tiek viņiem pašiem.
Jau gadiem saku, ka tad, kad no manis varēja dabūt 5 latus morāli, vai materiāli, biju daudziem vajadzīga. Tagad daži no tiem grib, lai es par piecīti pirktu no viņiem cieņu. Lika drusku pagaidīt, man tā viņu cieņa nemaz nav nepieciešama, to nevar ēst. Un padomi, kā rīkoties, birst kā no pārpilnības raga. Lai tik birdina, visu valsti jau šajā bedrē iegrūdis arī tikai kāds cits, kaut vai - tas dzērājšoferis.
Zini, es jau sen saku, ka mans vīrs biznesā varēja pieļaut kaut miljons kļūdu, bet viņš pieļāva visļaunāko - pieņēma darbā radus. Viens no viņiem man teica pa tel - man ar tevi nav, ko runāt. Ha, tad, kad vajadzēja tos piecus latus, tad gan bija, par ko runāt. Ja kas, viņš dzīvo ar kādu grāmatvedības darbinieci -nokārtoja savu neizdevušos privāto dzīvi... Grāmatvedības privātās lietas, jek kā to sauc, arī toreiz tikai bija laika jautājums. To gan atrisināja katrs pa savam, ne tā, kā bija iecerēts. Kā bija iecerēts, es nemaz nezinu, jo no grāmatvedības saprotu tik, cik zirgs no auzu audzēšanas. Vienu gan zinu - zaga uz nebēdu. Pa šiem gadiem par mani neviens no tiem gan nav painteresējies, kaut mums ar dažām grāmatvedības darbonēm bija pat kaut kādas "īpašās attiecības".
Nekreņķējies. Tie sūdainie brīnumi, lai tiek citiem. Citiem jau nepietiek īsto sūdu kā mums, viņiem vajag arī brīnumainos....
Ja ilgi man neko neteiksi, likšu kaut kur iekšā šito pašu vēstuli. Lai tak gānās uz nebēdu, man ne silts, ne auksts.