Ingrīda , labāk tiešām nepateikt !
Ne mani värdi, bet- esmu pärliecinäta par 100, ka tas ir tiesi tä:
kad satiekoties ir sajüta, ka esi pärnäkusi mäjäs.
Bet- lai pärnäktu tais mäjäs, ir jäuzdrosinäs aplauzties atkal un atkal, "ejot pa ciemiem".
To Tu izjutīsi..bez liekas analizēšanas.
OK Izrādās visa vaina manī .... AHhhh.. es ...
.....ja nevēlies-nesaskatīsi arī.......ne šajā ne arī citā dzīvē...
Moon - tad jau laikam ne man viņus redzēt šajā dzīvē
Viena smadzeņu drātēšana ...
Jā,Dārta,-ir
Brīžiem liekas, ka gala vārdu nemaz nevar teikt... jo gribas izpatikt un līdz ar to var pazaudē savu ES ...
..kad domu graudi,darbi, jūtas saplūdīs vienā kamolā,tad tas arī būs īstais.....
Ieteikt var visu ko,bet gala vārdu teiksi pati...
Nu tad paceļas otrs jautājums! Vai tāds vispār ir???
Ja vēl līdz šim neesi to sapratusi....TĀTAD NAV ĪSTAIS VĒL BIJIS
Tātad... visa dzīve paiet.. cerot? Tā jau var izsmelt visus savus iekšējos resursus!
Ceram katru reizi, bet kad būs īsteis, to sapratīsi uzreiz.