Viss skaisti, viss bezgala jauki, mīļotais katru vakaru mājā, lai nu kāds kuro reizi, bet mājā. Skaisti, idilliski, mājīgi... Un tad - laiku pa laikam iešķindas kāds trauksmes zvaniņš, ko pat negribās dzirdēt - nomainījis odekolonu - nu un? Nedēļas vidū garas sapulces - tāds darbs, mazāk pievērš uzmanības - noguris nabadziņš...utt. Iedziļināties negribās, ja vēlamais skaidrojums rēgojas acu priekšā. Patiesībā tas muļķīgi, tikpat naivi kā aizvērt acis un domāt, ka tevi neredz. Beidzot zvaniņu šķindas jau skan kā Kremļa kuranti Jaungadu sagaidot, tos vairs nav iespējams nesadzirdēt...
Kad sieviete uzzina, ka viņas vīrietis viņu krāpj, viņa vispirms vaino sevi. Ja jau vīrietis dod priekšroku citai sievietei, tā noteikti ir labāka - labāk gatavo ēst, labāk ģērbjas vai ir pievilcīgāka fiziskā ziņā.
Mūsu sabiedrībā klejo tāds stereotipisks uzskats, ka vīra sānsoļu gadījumā vaina jāuzņemas sievietei - viņa ir par maz pūlējusies, lai vīrieti atturētu no neuzticības. Un, kad vīrietis tomēr aizšauj pa kreisi, dzīvesbiedrei rodas vainas izjūta, sak, es kaut ko neizdarīju, kā vajag.
Kur gan tu, mīļā, būtu vainīga? Vainīga tik tajā, ka nesadzirdēji pirmos mazos zvaniņus, pareizāk sakot , negribēji dzirdēt. Sīkums, nepatīkams un liktenīgs sīkums.
Vai gan iestājies tavas pasaules gals? Viennozīmīgi atbildēt ļoti grūti, jo cik gadījumu tik reakciju uz tiem. Katrā ziņā - tikai sevi vainot ir muļķīgi, arī tad, ja esi caurcaurēm vainīga, ir jau kādi iemesli, kas ir ierosinājuši šo notikumu ķēdīti, kas ir aizvedusi līdz krāpšanai. Galvenais - ir saglabāt pašcieņu, ne jau tu esi tā, kura no dzīves sarežģījumiem slēpjas citās attiecībās.
Zodu uz augšu, krūtis uz priekšu, vēderu uz iekšu un uz priekšu!
Tas noteikti nav pasaules gals.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38711, neuzticība0, attieksme.18
Kad tev ir ap 65, tad liekas ka rīt būs pasaules gals.
Jāpierāda ,ka tu esi labākā par to ar kuru viņš tevi krāpj.Tāpēc iesaku sievietēm sekot savam izskatam vienmēr,lai vīriem gribētos tikt ātrāk uz mājām un redzēt savu izredzēto,protams,ne novalkātajā mājās halātā,bet izskatīgu,seksīgu un vilinošu.Vajag tikai gribēt ,bet ne slinkot un teikt,ka man nav laika uz visu to.
Nē,tas noteikti nav pasaules gals,tā ir iespēja sevi atklāt no jauna..
...ja ,nav problēmu cilvēkam ,tad viņš tas meklē.....
no labas dzīves uz labāku - neaiziesi....ar laiku sapratīs....
..mums vīriešu maz paliek....vāji tādi, visu sievietei jāvelk, jācīnās...
lai paši ko panāk, un izcīna,...bet tad paliek nepieejami...jo, ko jūs, sievietes mūs tik čakarējiet....:) ..atņemt visu naudu gribiet....:)
Pasaules gals tas patiešām nav, tada vidēja izmēra lokāla nepatiksana - jā, varbūt. Par tām divām mūždien kopā svilstošajām pagalēm- abet deg arī viena, ja ir dikti sveķaina- un kā vēl svilst, deg tā, ka rūc... Un šajos gadījumos- kā reiz deg viena, jo tā bēgšana no attiecību problēmām pa taisno uz citu gultu- tā ir viena cilvēka konkrēta izvēleun lēmums. Otrs viņu ar varu diez vai uz to svešo kojku stiepa , vai ne. Ja piekrāptajai sievai ( vai vīram..) dikti gribas justies par kaut ko vainīgai(-am), var sevi sabārt, ka kļūdījās dzīvesbiedra izvēlē.. Un apdomāt- ko darīs nakamajās attiecības, betko- labak nedarīt , pat nemēģināt.
Paldies, Annij, turpinājums feins
Lai ka tur nebutu,pagale viena nedeg.Tatad secinajums.Abi vainigi.Tatad ari mila jau sen bija zudusi.Un ielapus labak nelikt,tavaita tas agri vai velu ta ari izbeiksies
ja kāds ir gājējs,lai iet
Jūtīgu sirdi.....
... sirds sajutīs,kad jāapstājas...
anija,cik tālu....???
... ''pasaules gals'' - nu NĒ!!
...turpinājums smaidam
...bet tad pienāk brīdis, kad viņiem gribas brīvību vai ko vairāk un jā... ko vairāk... un viņi mūs vairs nenovērtē...
Tās, kuras tā vienkārši nepadodas un kuras ir stipras, dodas pie spoguļa, uzkrāsojas, pasaka pašas sev, ka ir lieliskas, un neizplūst asarās, bet turpina dienu, vakaru tā, it kā viņām būtu pilnīgi vienalga par savu vīrieti, un vēl, paņēmušas pildspalvu, uzraksta uz sienas: „Es esmu Tev par skaistu...” „Es esmu Tev par resnu, kaut sveru tikai 50 kg..” „Es tā nekad nedarītu, bet vienreiz tam visam bija jāpieliek punkts...” „Mani principi neļauj, bet šoreiz arī man ir teikšana...” „Es neko negribu par to zināt...” „Man nepatīk uzreiz tik krasas pārmaiņas, bet šoreiz es tām ļaujos...” `` Man jau nepienākas...” „Es jau nemācēšu...” „ Es jau nevarēšu..” – un vēl simtiem visādu depresīvu tekstu šādā garā.....
Un beigās: „Šodien es beidzot aizeju, jo nu protu visu!”
... ..
Paldies, Aleksandr, man patika
Ir teiciens- mirējus un gājējus nev vērts aizkavēt!
noteikti nav pasaules gals.....,ja es vēlos būt kopā ar viņu....
Pasaules gals, nu noteikti nav! Tas nozīmē, ka kopīgais ceļš ir strupceļā un tālumā ir divi ceļi. Viens uz laimi un otrs uz samierināšanos un piedošanas ceļu.
Noteikti nav pasaules gals, dzīve turpinās. Viena pagale nekad nedeg. Nav vienam vai otram jājūtas vainīgam. Problēma tā kad mēs nespējam atklāti izrunāties savā starpā. Tāpēc lai cik gļēvi tas ir vieglākais ceļš aiziet...
..... noteikti ir dzīvesstāsti arī apgrieztā veidā .....
..... jebkurā gadījuma ..... tas nav pasaules gals!