palasīju komentārus un iedomājos - vot cik dažādas ir tās sievietes.. vienas savu buciņu mīļo un godā tur, a citas ka tik sarūgtināt, sabrēkt..
nu kaut par piemēru :
*mans lops vakar atrāpoja pierijies līdz nemaņai*.. *manējais atkal atvilkās pilns kā trekteris*..
abet ka tik pazemot to savu mīļoto vīrieti!..bet tās dzīves gudrākās, kam nav sveša mīlestība un cieņa uz savu vīriņu, tokš nekad neblamēs.. vienmēr centīsies ko labu aizlikt par savu bucīti.. :
*vai, kā manu vīriņu vakar tie dzērāji piedzirdīja.. ko darīsi, ja tādā barā ticis..*
vot tā ir sievietes mīlestība un cieņa!..p
Atslegas vārdi: par buciņa cienīšanu..un necie0
Nezinu kāpēc nevar pieņemt ka kādam dzīvē ir paveicies? Kas tā skaudība, es piemēram gribu tam ticēt un man pat prieks ka kāds dzīvo to ideālo dzīvi, ne tādu kā mana. Pat spēju par to priecāties kaut šos cilvēkus nezinu un vēl vairāk, ticu ka tādu uz pasaules ir lielākā daļa. Vai pašam patika kā pateicu
dārzniec, a tu uzvedies solīdāk!.. nevis *vecmeita*, bet ***jaunava*** jāsaka.. man šad tad iznācis ciest dēļ šitā nesmukā vārda.. vot tāpēc es tagad ievēroju : *mūžīgā jaunava* un nekādu vecu meitu te bnav..))
vot, vot.. tie pūkainie jau izlutina te taš dāmas.. tos spalvainos vairs neviena negrib..))
Piemēram kā es, pūkains - gandrīz kā mākonītis
jā, Dilaila.. te kā dieva dārzā : viss zied un smaržo.. nevienas sakaltušas lapas..ppp
Nav jau nekas nevienam zz jāstāsta, bet nu nevajag arī visiem te plakātus vicināt cik viss tev perfekti, nu nedzīvojam mēs pirmo gadu uz zemes, nu pat vissaulainākā dienā gadās pa kādam mākonītim!
nu tokš es saku, ka solīda sieviete savu buciņu kā miltu maisu ievilks pa kluso iekš istabas.. a no rīta kaimiņienēm stāstīs, ka vīriņš līdz vēlai naktij strādājis..ppp atās prastās [ķērcējas] tokš pa visu pagastu savu *acuraugu* izķēzīs..))
es teicu lai nu paliek......vecmeita? ....ja es būtu sākusi gānīties......vai, vai kāds viņš lops......tad droši vien viss būtu pilnīgā kārtībā....man žēl
ā ko darīt - zelta zivtiņ.. piecērt kanti kādam ***normālam vīrietim***.. tad zināsi kā ir savureizi izplūkties, savureizi kārtīgi izmīlēties.. un savureizi palīdzēt līdz gultaiņai aiziet.. būs viss kā pie kārtīgiem cilvēkiem..p
Zelta Zivtiņ, man Tev tāds pakautrīgs jautājums, bet es ceru, ka piedosi manu nepārspējamo sievišķīgo ziņkārību : Vai Tu esi vecmeita? .........
Es, piemēram, nemaz tik PAREIZU un PERFEKTU buciņu negribu!..... Ja atnāk mājās SMARŽĪGS, tad ir pat interesanti, jo tā EKSKURSIJA neizpaliks....... Grēki tak prasās pēc IZPIRKŠANAS........
Nu ko lai dara liktenis man nav laikam bijis labvēlīgs......nu nezinu kā tas ir.....nu nezinu....un ko man tagat darīt?......nožēloju tikai to, ka te vispār ko teicu.....lai paliek
Aivar, starp VIENĀDAJIEM lopiņiem ir vēl VIENĀDĀKI.... Te laikam Tavs apgalvojums par GUDRAJĀM, kas savu buciņu slavē un cildina, kaut četrrāpus atlien, bet citas - KĒRCĒJAS brēcējas , kaut divreiz gadā atnāk KUNGA DŪŠĀ, ir vietā..... Bet varbūt der iebrist dziļākā pārdomu lauciņā un atcerēties komentārus par tiem sapņiem, kuri nosapņojas, ja reāli VĒL NAV PIEPILDĪJUŠIES?.....Lūk, kur pārdomu materiāls.....
Kaut kā pārāk aizdomīgi vai ne Aivar, ne tā kā pie cilvēkiem, viss pārāk pareizi un skaisti!!!
jā, Dilaila, es jau arī sāku aizdomāties, ka ir tak tomēr starp mums, brunču 'medniekiem un dzērājiem pa īstam zelta tīrradnim.. a tā tik klausies sieviešu secinājumus : visi vīrieši vienādi lopiņi.. re, ka nav vis..))
Zelta zivs taču, ja pati savas vēlmes nespēs piepildīt, tad kur nu vēl citu
Nez kur tā zivtiņa tādu enģelīti dābūjusi, ne šai ko slēpj visu uzreiz bez prasīšanas izstāsta, ne dzer nu īsts zelta gabaliņš ne cilvēks, runā par kādu tēmu gribi, viss viņai secen gājis!!!
dārzniec, a dāvinātam zirgam zobos neskatās..p par to tā biji dikti smuka puķe..))
Jā, jā, Aivariņ, it īpaši, ja atnes smirdīgu puķi.....