Lasu tvnetā apcerējumu par naudas taupīšanu, daži taupīšanas veidi manā uztverē robežojas ar parazītismu. Tagad citēšu:
"Grāmatu lasīšana ir interesanta nodarbe, kas dod vairākus labumus. Tā noder, lai vari palepoties ar savām literatūras zināšanām, lai būtu ko apspriest ar draudzenēm vai lai vienkārši būtu laika kavēklis, ar ko īsināt sabiedriskajā transportā pavadīto laiku. Nav svarīgi, vai tas ir dzejas krājums, biznesa sākšanas rokasgrāmata vai detektīvs, ir pilnīgi skaidrs, ka izlasīsi to vienu reizi. Varbūt kāda īpaša grāmata būs mīļāka, kuru ar labpatiku pārlasīsi, bet tādas var saskaitīt uz roku pirkstiem.
Pārējo grāmatu iepirkšana ir pilnīgi lieka. Daudz izdevīgāk grāmatas ir ņemt bibliotēkās vai aizņemties no draugiem. Piedevām, ja grāmata pēc pirmo rindu izlasīšanas neliksies saistoša, to bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem varēsi atdot atpakaļ."
Draugi var atļauties un pērk, bet vai tāpēc, ka tu nevari nopirkt, viņiem tev tā ir jāaizdod? Man nepatīk aizdot savas grāmatas, un man nepatīk ņemt svešas grāmatas. Tāpēc , laikam uz zaļa  zara netikšu.