Ja visas tautas balsošanā (referendumā) piedalīšos, tad balsošu par vienu valsts valodu. Lai tajā papīrā ir rakstīts pret, papīrs tak panes visu. Man vienalga, ka dažās citās valstīs armijniekus komandē divās valodās. Es necīnīšos pret, bet balsošu par vienu valsts valodu. Kur tā tautas frontes mūžīgā cīņa pret novedusi, mēs zinām. Cīnījās pret vienu savienību, pret Daugavpils HES, lai visi mierīgi ieietu citā savienībā?
Slava vēsturei, nacionālismam, patriotismam. Kā rīkoties, varam izvēlēties, vismaz pagaidām. Nav jau naudas lietas, kur citu vietā izlemj gudrāki, arī savienība.
Slava vēsturei. Tā ir jāzin. Vai pēc tās jādzīvo, tas jau ir cits jautājums. Tautasdziesmās jau skan tas, ka latvieši ir dzērājtauta. Tad ko šodien uztraukties? Tas jau rakstīts, paredzēts tajās tautasdziesmās. Ir jau arī tās Nerātnās dainas. Nu tad iedzeriet, seksojiet uz nebēdu, nebūs jāuztraucas ne par kādu demogrāfiju. Un kādā valodā vervelēs mazie, pilnīgi vienalga. Piedzērušies taču nesaprot, ko un kādā valodā saka.