Kad es aiziešu , to daudzi nemanīs pat.....

3. feb 2012. 00:46



Kad aiziešu es no dzīves, to daudzi nemanīs pat.Varbūt vienīgi ceļmalas lapa, ko
              vairāk
              nemīdīs manu nošķiebto kurpju zoles.Varbūt vienīgi zivis ūdensrožu  dārzos,
              kas   turpmāk varēs  mierīgāk dienvidū snaust.Un varbūt arī tas vientuļais un
              skumjais  bērzs,kam ik pavasari esmu atņēmis zemes raudzētas sulas.

Kad  aiziešu es no dzīves, būs  svelmaina jūlija diena,kaut kur tālumā negaisa lādiņi
              briedīs  un akmeņi  karsti dvašos kā ēze.Cilvēki steigties  aizvērt  vaļējos
              logus,
              pagalmos novāks uz  auklām izkārto veļu un lietus gaidās pat  nepamanīs,
              ka manis vienkārši vairāk nav.

            

Un tas būs labi, ka nepamanīs, jo draugiem nenāksies sāļās asaras vīstīt izrakstītajos
             liekulības  mutautos, jo mākslotas nopūtas nevajadzēs skuju vainagā pīt.
             Ļaudīm  taču nepatīk ļoti,ka,pieskandinot laimes  kausam,tiem atgādina
             neizbēgamo.Es aiziešu nepamanīts,un tas būs mans pēdējais labais darbs.

Un tomēr es vēlos , lai pēc manis tad raudātu kāds,-
              viens  vienīgs, kam darījis esmu tikai sāpes, kam  esmu aizmirsis pasacīt
              paldies, no kura esmu ņēmis vairāk, nekā  pretī iespējis dot.Es nevēlos
              citu kā to :lai šķiršanās brīdī kaut viens, tikai viens cilvēks mani atpakaļ
              sauktu.
                                / Artūrs Goba /

        

Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Dzēsts profils 3. feb 2012. 10:53

Drūmas domas,jo tie ,kas tev blakus,vienmēr pamanīs.

Dzēsts profils 3. feb 2012. 09:02

neskumsti...,kameer esam, speejam daudz darbu padariit,daudz miilju vaardu pasaciit!

Dzēsts profils 3. feb 2012. 08:09

Nesteidzies Ieva,veel tepat esi vajadziiga....

aina b. 3. feb 2012. 08:00

Nekas nav mūžīgs. Bet nevajag par to pastiprināti domāt.

Skaidrīte G. 3. feb 2012. 07:56

Nevajag domāt ,
Vai mani atcerēsies kāds,
Kad projām aizsteidzies būšu ;
Tas ir mans ceļš ,
Kas ejams tik" man -
Iešu to smaidot
Un pasaulei labu vēlot ...
/  S .  G. /

Valdis V. 3. feb 2012. 07:40

lai raud tie, kas mūs nedabūja, lai nosprāgst tie, kas mūs negribēja! Prozit!

jautrite b. 3. feb 2012. 07:17

neviens mēs nēēsam mūžīgi,bet nevajag tādās drūmās domās sagaidīt brīvdienas,mēs tak katru dienu piedzīvojam ko jaunu,nu šorīt aukstāko laiku,vismaz silto džemperi varēs uzvilkt,lai izvēdinās,lieku reizi kafiju iedzert,priecāties par divām brīvām dienām,labi pameklējot,jau kautko tv varēs atrast,kādu labu grāmatu palasīt/Varbūt Šveiku,vienlaikus uzliekot kaseti ar mūziku no izrādes-Prāta vētras izpildījumā,varbūt glāzi laba vīna,kaut ko garšīgu,nu vispār-asti gaisā

Vineta K. 3. feb 2012. 00:56

            

IEVA I. 3. feb 2012. 00:48

Autorizācija

Ienākt