kā  tai latgaliešu dziesminē :
dzīvīte, dzīve, kur ir tā laime- uz galda ir maize, ap galdu ir saime,  viss ir gaužām vienkārši, bet mēs ko jaunu mudrījam, izzinām dzīvi.... gribas aptvert neaptveramo, saķert nesaķeramo, un beigās, sevi pašu izzinājuši un sapratuši, pie tās pašas domas vien atgriežamies kā pie pamata visam,
un gribas kopā tā mīļi un skaisti novecot   

Protams,un zīlīte mīlēs savu sarkankrūtīti...

...sū.. vnm peldējuši pa virsu, nekad jau nav bijis citādāk!!!!!

Arī, pārnesot Tevis rakstīto uz situācijām citām, var būt jauka diena, ar visjaukāko iesākumu pasaulē!!!!; un tad- noķērcas kāda vārna, un tu, kaut neņem jau diži viņu galvā, jo- to vārnu bijis ir daudz, bet- visjaukākā diena ir ieķērnēta, diemžēl.