Meitenes lasa pasakas, tic prinčiem baltos zirgos. Ir laimīgas savā nezināšanā. Un tad pieaugušo pasaule ar skarbu roku norauj rozā Bārbijbrilles, un iemet skarbā realitātē, kur prinču gandrīz nav, un tie daži, kuri sastopami, vai nu mīl viens otru vai paliek par krupjiem. Kāpēc tāds kultūršoks?
Vienkārši, meitenēm vajadzēja pasaku lasīt līdz beigām. Pēc frāzes "Un tad Princis apprecēja Pelnrušķīti" ir rakstīts - "Pasakas beigas"
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, pasakas.0
Tāpat ir ar puišiem...Tikai viņi retāk to izrāda un retāk par to raud.
Mazas meitenes vēl nezin, ka pieaugušie nedzīvo pasakās
nu vienkārši,tāpēc ka vioas vairs NAU MEITENES...
Katris pats savas laimes kalejs.Pieaugot,vaig saprast,pasaka ir pasaka,bet dzive reala.Ja vienreiz apbdedzinies,tad nakoso reizi jabut uzmanigakai..........................
Katrai sava laime lemta. Kas vienai laime- otrai nelaime.
es par to neko nezinu
No liktens neizbēgsi .
ko nu katrai Laimes māte ielikusi šūpulī
izrādās ka princis nav nekāds princis, bet gan maskējies "čurka'' kas meklē naivo pelnrušķīti fiktīvajām laulībām, tad nu kad panācis vēlamo - pasakas beigas
Parasti uzķeras uz "Un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi".