Es aizbēgšu un pārvērtīšos ziedā,
Es iesakņošos kalna pierē cietā
Un iemācīšos sūkt no akmens veldzi
Un izsmaržot nakts klēpī savu smeldzi....
Pirms lēnām vītīšu zem dzērvju kāša
Ik lāsi saldmes bitēm atdāvāšu....
Es visu darīšu, lai iespītētu,-
Tu nepaliksi viens,
Es atstāšu tev rētu.
/Ārija Elksne /
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34034, attiecības38711
super viena reta vairak
Tā arī ir , kad emociju lavīna ir pārvēlusies mums pāri , mēs sākam domā..t...
Tas ir smagi,bet ja gribi but,pate laimiga,tad nedari ta.Tas nav risinajums,bet emociju lavina.
Mīlestība mēdz būt dažāda, tā ir kā zieds, kas uzplaukst, vai nu saulē vai ēnā...
Spītība, rētas atstāšana otram, aizbēgšana, --- vai tur vispār ir mīlestība.. Ja mīl, tad saudzē, nevis dara pāri.
tur tev taisniiba
Loti cienu so dzejnieci,kura radija burvigu dzeju,skaisti
Neprāts pavada mūs visu dzīvi, lai gan brīžiem domājam , ka tas tā nav
varbuut gadiem ejot esmu kluvusi praatiigaaka...jauiibaa daudz kas patika.
Vienas no jaunības mīļākajām rindiņām.
dziivee notiek savaadaak...vinam saap,bet tev no vina saapeem nav labaak.
Spītība ir kā zāles , kas dziedē rētas, ja tās atstāj tu , bet ne tev,....
tik reeta paliks arii tev...