Lai tik pamēgina

23. feb 2012. 02:09

iziet to elli, ko es ar savu nav izgājis. neviiena maita, pat ne slampa, neiedos to, kā mēs ar  puiku dzīvojam. Viņš nebūt nav katru paēdis, skolā paēd. Dzīvo viņš pie manis, un viņa draugi nāk ciemos pie viņa.
Bieži vien esnu mēģinājis - tev tur būs labāk, atbilde viena - tēti, es palikšu ar tevi. Un vai es neesmu laimīgs cilvēks? Man tik jādomā ko puika ēdīs, viss pārējais man jau ir. es esmu laimīgs cilvēks. tas viss pieder man. Un suņi man nekož, jokaini laikam.
Rīt septiņos jāceļas, tā katru direnu, nu jau ceturtaids gads iet. Un matemātikā ir septiņi - neviens jau nezin, kā mācu puiku domāt līdz. mājas darbus viņa vietā, vēsi, varu izpildīt, bet nevaru komntro;ldarbā blakus sēdēt - tas puikam pašam. un kad atnes "septiņu" es ar to puiku lepojos - esiet pazīstami, mans dēls.

Atslegas vārdi: reinis0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Valdis V. 23. feb 2012. 16:39

Aļapais maziņš, kā mauca ar manu burkānu žiguli, ja kāds redzētu. acis spīdēja. mazliet paaugās, pa logu nometu atslēgas - skuķi, ieliec zirgu stallī. un šī atpakaļgaitā, 14 gadu skuķis, vēl labāk nekā es. mana meita, jopiķ!

Valdis V. 23. feb 2012. 16:37

Maija, man vēl meita ar ir - Līga. Un mazdēls ar jau ir - Anrijs. Mēs mākam braukt ar mašīnītēm.

Valdis V. 23. feb 2012. 16:35

es nav nekāds papiņš, mēs ir draugi. un diezgan labi. ja es kritīšu, šis mani pastutēs. jā, es lepojos. man viņa zīmēta bilde stāv mājās pie sienas. un pētergaili kuģniecības muzejs man neatdeva, kamēr nebeidzās ekspozīcija. tam puikam 5. aprīlī būs tikai 11 gadi.

Maija V. 23. feb 2012. 09:42

Valdi,Tu es labs tēvs un ta ir ļoooti daudz...

Valdis V. 23. feb 2012. 02:37

Martai tādu cisi uzzīda, mana īkšķa lielumā. Un Marta tā necieta kaķus. Hercis tā arī bijaniesaukts - kuces dēls, jopiķ
Tagad vairs nav ne viena, ne otra  - dzīvnieki  tik ilgi  nedzīvo. Bet kā Marta slēpa savus našķus Reiņa deķītī, to es  redzēju. Un naktī, kad tas puika nospārdījies, Marta manus kāju ikšķus grauza, bija jāceļās un to rūtaino deķīti jālabo. Hercis šim kā lelle, gulēja padusē. Reinis ar to kaķi varēja darītie kā ar mīkstmantiņu. Šis nabags cieta, acis no pieres sprāga ārā nabagam, bet gulēt, siltumā, līda pie Reiņa. Un Marta turpat - tai redeļu gultiņai blakus. Tā šie visi trīs dzīvojās. Tad es biju laimīgs

IEVA I. 23. feb 2012. 02:26

kas tad bija Tava Martiņa ?

Valdis V. 23. feb 2012. 02:23

Mana Marta Herci no pupa bbroa. Marta bij Marta, bet Hercis bij kaķis

IEVA I. 23. feb 2012. 02:19

Valdi , ja suņi Tev nekož , tad Tu esi labs cilvēks

Autorizācija

Ienākt