"pret" 18. februāri. Janīna Belševica. ( tik smeldzīgi patiess, ka nevaru neielikt,tik ļoti ,ļoti patiesi )

rīts apsējis pelēku lakatu
klausās
kā zvirbuļi maizes garozu dala
mazliet pie sala
un nepietiek
mazliet nepietiek

pie durvīm rinda gara
večiņa simtgadniece klusējot
rūgtu domu  valsta
par tautību savu
svešu varu
gadsimtiem apspiestu garu
dzimteni  ģimeni sadalītu
valodās sagraizītu

stāv kas pārdzīvojusi karu
lopu vagonus Sibīriju
trīs dēlu svešumā dzīvību
jau otro brīvību
tās mājas lepnums un gods
ir pasaules priekšā
izvarots

vai latos tiks izskaitļots
cik neēdušu salstošu slimu
bērnu šodien mūžībā
nobalsots
par naudu aplami izdoto?
"pret" trīcošu roku tās
iekrusto

rīts apsējis pelēku lakatu
kaunās
zvirbuļi maizes garozu dala
rinda gara
mazliet pie sala
un nepietiek
mazliet nepietiek