Cilvēka gars ir miljoniem sīku spogulīšu kaleidoskops,
kas atspoguļo visu krāsu spektru  atkarībā no tā,
kur krīt gaisma. Spogulīšu kaleidoskops ir daudzšķautnains
un neierobežots savās iespējās.
Tomēr sarežģītajās spoguļu galerijās dažām virsmām ne reizes
nerodas iespējas uzmirdzēt,
un tās neievērotas iegrimst tumsā.
Mēs varam tā arī līdz galam neatklāt savu mīlestības potenciālu.
Varam nekad neizplaukt pilnziedā.
Taču dažkārt mūsu dzīvē notiek kas tāds, kas uz īsu brīdi atgādina,
par ko mēs būtu varējuši kļūt,
ja būtu ļāvuši gaismai uzmeklēt sevī tumšās un apslēptās
dvēseles galerijas.
Tādos brīžos saprotam, ka mums šobrīd ir un ka vienmēr ir bijuši
spārni.

Jūsu laime dzīvē atkarīga no domu kvalitātes.

Neraudiet par mirušajiem. Glabājiet savu mīlestību dzīvajiem.
(...) Jo viss mums ir aizdots - īpašums, draugi, mīlestība
un pat laiks.

No Santas Montefjores grāmatas

http://www.youtube.com/watch?v=LsnFvEQYJPU&feature=youtube_gdata_player