kad gribas ierakties zemē.
6. mar 2012. 20:36
Tikai vienu asaru piespraudīšu
pie Tavas žaketes atloka,
un akmens apmātībā iegulšos
starp zāles stiebriem un smiltīm,
Tā arī nespēšu paņemt līdzi
to sirdi, kas domāta lidošanai,
pavisam citus ceļus škirot
es nogriezos paralēlē.
Vairs nezinu vai melnais ir melns,
vai baltais tiešām ir balts,
lūgšanas neaizlido līdz adresātam
tās nokrīt pusceļā.
Bet nes, nes mani mājās,
pasaules elpu aizturēšu
ja būšu nedaudz virs zemes,
ja būšu tik tuvu Tev klāt.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (12)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
7. mar 2012. 09:01Vai tas tik tiešām ir jūsu rakstītais dzejoli,vai tam ir autors.Es nepārmetu ,bet gribās vienkārši zināt.Dzejolis ir perfekts ar dziļu saturu.
Ivo E. 6. mar 2012. 21:40Nu tad ierocies ar uz laiciņu ! Tevis te tā kā padaudz kļuvis ..
dior d. 6. mar 2012. 21:29interesants gan dzejolis
Valdis V. 6. mar 2012. 20:47cauri pilsētas vecajiem vārtiem
ienāk latviešu strēlnieku pulks
vienkārši E. 6. mar 2012. 20:46...kas zin Valdiņ,kas zin...
Valdis V. 6. mar 2012. 20:46C/ Gm/F/E/Dm
vienkārši E. 6. mar 2012. 20:45...nu beidz-es un raudāt! ...nu labi,labi atzīšos,kādreiz sanāk,bet viss jau ok!
Valdis V. 6. mar 2012. 20:45domā strēlnieks, cik daiļa ir meiča
kas to zin, vai mums tikties būs lēmts
Valdis V. 6. mar 2012. 20:43aiz aizskariem, augstu pie loga
meičas actiņas žēlīgi mirdz!
max m. 6. mar 2012. 20:42..tikai neraudi..
vienkārši E. 6. mar 2012. 20:41...zinu,ka būs...rīt būs jauna diena!,bet paldies Maxsi!
max m. 6. mar 2012. 20:39Bûs jau labi,Evita