Kur esi , mans cilvēks?
Vai man sniegsi pusnaktī avota lāsi?
Māla krūkā , skārda krūzē,stikla glāzē -
Vienalga.
Vai uz pieres uzliksi glāstošu roku savu,
Vai par pasaules grēkiem mani rāsi?..........

Kur esi , mans cilvēks?
Manu bēdu pātagas manas ilgas šausta,
Manu kļūdu lapsenes manas acis dzeļ,
Tāpēc divi starmeši meklē un tausta,
Tāpēc  tūkstoš zibeņi pusnakti šķeļ.....
Nirs no tumsas rītausma, ārā kāps,
Arī šoreiz  redzēšu sauli austam,
Atnāks draugi, pasmaidīs - vientulība aizies.
Tomēr vajag cilvēka tad , kad pusnakts  sāp,
Viņa  gaisma pāri līs izmisuma aizai.
Tomēr vajag cilvēka , kuram arī slāps,
Kad man lūpās  degs un sūrstēs paša vainu sāls....
Atnāksi - un būsi tuvs,lai cik biji tāls,
Neatnāksi  - būsi svešs, lai cik biji tuvs.
Kur esi , mans cilvēks ?

/Jeronims Stulpāns /
1968