mēs te ar sīko "izkodām" vienu "fišku" - atjautīgs man tas puikāns šie spēlē paslēpes, ar draugiem, manējais meklētājs. noskaita to savu penteri, iet meklēt...visi draugi labi noslēpušies, gaida. mans daudz nedomādams, izvelk savu mobilo un pirmā, kas pagadījies, drauga nummuru uzgriež momentā atrada slēptuvi
nākamais gājiens - šie jau ar nav dulli, ātri iemācījās to pekstiņu. tagd, kad tas otrs meklētājs, manējais savu mobilo noliek zālītē aiz jāņoglāja, pats aiz šķūņīša nojumes paglābjas. un kā tad - tas vadītājs ar "uzticas" pīkstienam tePolons jau atsaucīgs - trallina uz nebēdu, bet... kamēr tas antiņs rakās pa jāņoglāju, manējais jau pie stenderes atsitās
Atslegas vārdi: iz dzives1
baigā samaņas `"šaize" - uz sievietes pakaļu līganā gaitā ir tīksmi skatīties, bet uz aizejošu sievieti nepatīkami - kā būt? labāk lai nāk - priekšā tādi Cmuki buferi, ne katram audi tādi ir
..man, par laimi vai nelaimi, nemaz nezinu, jaukāki puikas trāpījās....nu neizrādīja to savu mantību!!!!
..tad nu iedomājies- kāds šokings- kad pirmo reizi to "gatavu" ieraudzīju!!! vēl tagad to pārbīli atceros!!!
Tev labas idejas, tik neej pārāk ilgi
...stāstu, kā bija.
...ja te kāds sakars ar liešanu, tad.....nu nezinu gan. Jāiet kam pakaļ, vai???
man gan skuķi pirmie paprasīja, pat savu saldējumu atdeva. es vēl piekodināju, ja rītu atnesīs vēl, es pat no koka zara pamīzīšu
Nu gan lej par deviņiem mēmajiem
Tolaik, kad ar nobrāztiem (ne jau- nodrāztiem) stilbiem tās paslēpes, tas man bija gan kas vēl neizpētīts....ar to, ka pa kluso izraku mammas un papa grāmatu skapī "Dekameronu" un "Tūkstots un vienu nakti", un naktī, gultā, pa kluso pētīju, jau nedabūju to bildi pilnībā.....Puikām prasīt, lai izrāda, kas un kā, arī bija kauns.....Kad reiz, meža zemenes uz smilgas verot, sadomājām kopīgi pačurāt, viņš, tas puika, pirmais sakaunējās un aizmuka.....
Tolaik jau Romis nebija pa rokai
Ingrīd, jopiķ, kas tad tas par brīnumu - tāds prasts pimpis vien ir Paprasi Romim, parādīs
aha....atrast tik to vietu, kur tai vakarā pietikt pie tā puikas punča siltā; ne jau tais kapos....tai ievu krūmā, kur štābiņš bija, diez ko ērta tā atsildīšana nesanāks....
bet- štrunts par ērtumu- galvenais jau- tas puncis un tas- man tolaik vēl neizzinātais- Brīnums, zem tā punča
skaidrs, Dzintra, ir tad, kad to bērnu stāda Tā riktīgi - ar kaisli un izturību
ka bērni būs gudrāki par mums, tas ir skaidrs:)
Ingrīd, tak skuķi jau var atļauties dibenu uz akmeņa nosēdēt aukstu labi jau zin, ka vakarā pie puikas silta puncīša "atsildīs"
...........nu ja- nav jau vairs vakarējie....ne jau manas bērnības slēpšanās, kad varēju, aiz kāda pieminekļa jauki noslēpusies, tur arī nosirmot (mums patika tās spēlēt vecos, aizaugušos vācu kapos; reizēm pat kādā pusiegruvušā kapavietā nācās nosēdēt dibenu aukstu..)
Gudrs puika
Vélams atslégt telefonu,ja slépjaties