Šonakt es gribētu saplīst.
Nokrist zemē kā trauks un saplīst.
Jo ir viegli saplīst kā traukam.
Cilvēkam tas ir mokošāk.
Tas nevar izslīdēt pats sev no rokām un saplīst.
Un citi nemana tik un tā,
ka tu jau tāpat lēni un mokoši šķelies.
Pēc tam - gan visi ir gudri.
/Jānis Sirmbārdis /
1980
Atslegas vārdi: attiecības38711
Šonakt dzemdēsi?! Agrāk dzemdības sauca par saplīšanu...
Ieviņ,kas tad līmēs un druskas salasīs?
..... vismazākās plaisas sāpīgi atsauksies atmiņā .....
..... kam tas vajadzīgs ....!?
Dzejolis tiešām jauks!!! P.S.Tikai nevajag saplīst šonakt,ne citu reizi,ko mēs bez Tevis Amigosā darīsim?
...jauks???..nē, dziļš, ļoti. Vēl jo vairāk- ja uzrunā tevi īstajā brīdī.../".. tu jau tāpat lēni un mokoši šķelies/
Jauks dzejolis...