Iedvesmojos no Gunara Dzelmes komentāra.
Kāda sieviete reiz IEVAS STĀSTOS rakstīja, kā šī paša paskaļā SESKA dēļ visu savu dzīvi samaitājusi.
Aizgājusi uz randiņu ar savu mīļoto vīrieti. Ieraudzījusi, ka viņš jau gaida ar puķu pušķi, skrējusi pretī. Vīrietis izpletis rokas, saķēris savu mīļoto sievieti un pacēlis gaisā. Tikmēr atskanējis PURKŠĶIS. Vīrietis ( viņa puncis bija pie vainas) samulsis, sieviete arī nejutusies omulīgi..... Nākošās tikšanās reizes vairs neesot bijis.
Sieviete apprecējās ar citu. Bet, vienmēr, kad gadījies kāds strīds ģimenē, sev sacījusi : "Kas to būtu domājis, ka dēļ viena pirdiena var visu dzīvi samaitāt".............
Atslegas vārdi: visa dzīve pagalam........0
bet ja viņš pirž visu laiku ko tad viņa teiktu?
Tad nebūs dikti jau nu mīlējusi.Ja būtu,tad būtu arī palaidusi purkšķi,un pārvērtusi visu humorā.Man vīrs krāca.Citi nevarēja visu nakti gulēt,bet man nekas.Pat ieaijāja.
...un viss pagalam... šampi nedzeru...
Atraudziņa...pirdiens ...kakliņā...
Vācijā tiešām par šīm lietām nekautrējas, jo tas esot dabiski. Pat pie galda.........
No nejauša purkšķa traģēdiju nav vērts taisīt. Ja to dara regulāri, nēkautrējoties, ka tāds nāk, tad gan laikam laistos. Cik tautu, tik ētikas normu izpratnes standartu... Vācijā, esmu dzirdējusi, bez kautrēšanās visi perdeļo vienalga kur.
Nemaz nav jādomā - zinu, ka smaržoju...... Ar ūdeni un ziepēm draudzējos ļoti stipri.....
varetu padomat ,ka pati tikai smaržo u.t.t.
Tā jau saka, bet nevar tak visu dabisko kārtot publiski.....
A nu ka Dārzniec -kāds bija teiciens.:"Kas ir dabīgs-tas nav riebīgs" !!!
Tad jau pavisam čābiski var iziet....Kur teikts, ka tikai pukšķis izskries? Bet, ja vēl kas nenoturās iekšās?.......Tad mežģīņstringi pagalam un kavalieris arī prom kā lieldienu zaķis, DABISKĀ AROMĀTA apreibināts......
nevajag jau Ievas stāstus... pietiek Šreku paskatīties, kur "neko nevajag turēt sevī..." Vispār laba doma...
Vēl viens IEVAS STĀSTOS lasītais : jaunais pārītis iet pastaigāties pa ieliņu. Sieviņa saka : "Mīļais, man pukšķitis nāk"..... Vīriņš : "Pird, eņģelīt, nekautrējies"... EŅĢELĪTIS ka lika vaļā, tad kaimiņš no ceriņu krūma sāka brēkt savai sievai : " Taisi žalūzijas ciet, karš sācies! "
...mjā... man ar tā gadījies... neveikla, kaunpilna situācija... toties tagad šis skatās uz mani un savu... nu jau sieviņu... ...redz tagad viņa izvēle būtu "kritusi" man par labu un varētu pukšķināties visu laiku... ...bet tagad es ne viņu gribu, ne pukšķināties...
Tadel loti lipigai,un saldai...