Vakardien vakarā sagatavoju profilu ar smuku bildi un sāku 3 stundu garumā aizkustināt vienu jauku, pieklājīgu, sirsnīgu meiču, vēl samērā jauniņos gadiņos, bet pats ieliku profilā ciparu par 22 gadiņiem varāk.
        Sacerēju skaistus dzejolišus, izrotājot ar sirniņām un citiem jaukiem, atbilstošiem smaidiņiem, nežēlojot komplimentus, kādus vien mācēju un pratu no sirds un dvēsels izdabūt un sanāca ļoti skaisti, jauki, brīnišķīgi priekšs abiem.   
       Kādas paris stundiņas bijām viens otru aplaimojuši un kad viņa ieskatoties profilā ieraudzija 22 gadu starpību, tad valoda mainijās, nekļūstot, nedz rupja, nedz ironiska, bet visādi pieklājīgā veidā centās atbrīvoties no pielūdzēja un pielūdzējaaktiera patiesi jaukajiem komplimentiem.    Tā kā komplimenti turpināja plūst, tad viņa visbeidzot nobloķēja profilu.
        Amigosietes, kāpēc jūs cenšaties melot, liekuļot un teikt, ka visa attiecību laime atrodas komplimentos?
         Komplimenti ir tikai kā uzmanības apliecinājums, ja pusēm vienai pret otru ir  interesē, pēc izskata, intelekta un aprēķina.  Citādā ziņā komplimenti-komplimentēšana ir muļķīga pazemošanās un viņa tiek pārtraukta, ja nav jūtama dzīva pretinterese, no jebkuras puses.   Tikai pielūdzēji turpina komplimentēt vēju.
         Tā jums, lielai amigosa sieviešu masai ir vēlme lai vīrieši komplimentējot jūs, paši no saviem komplimentiem abstulbtu un jūs kā aktrises varētu priecāties, ka vīriešu publika jūsu priekšā locās, kā ūdens zāles, bez sava mugurkaula.