Gribam tīras, skaistas, skaidras, romantiskas un bezgalīgas attiecības, mīlestību līdz kapa malai. Gribam godīgumu, tiklumu, sirdsskaidrību... GRIBAM!!! Bet tad, kad to dabūjam, tad izrādās, ka nemaz nezinām , ko ar to iesākt, kā ar to dzīvot, kā sadzīvot. Godīgums ir skaists un sāpīgs, romantika nošķebina, tiklība kaitina...utt.
Viss šis skaistais un labais paliek par traucēkli ierasti - parastajā dzīvē..... Un mēs tā pēc tā alkām, un tik ļoti vairs negribam....
Kāds pārmetīs vispārināšanu, bet piemēru pat mūsu Amigosdīķī netrūkst.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38711, vēlēšanās.2
..es arī Ilonai ..Tieši tā, jāsāk ar sevi..pasaki godīgi sev, ko vēlies, ko esi gatavs pats dot otram, ko gribi saņemt no otra..un tad viss arī notiks!
..un sāpīgi, ka viss skaistais paliek par traucēkli, jo tad iznāk, ka nemaz skaistumu neatpazīstam...un ir nepareizs priekšstats par skaistumu...!
Ilonai Cīrulei- visu cieņu par komentu
tas arī ir galvenais-iepazīstam vispirms sevi, savas iespējas un vajadzības, atbildam godīgi- vai vēlamies augt līdzi un mainīties paši, ja nē, tad mums to nevajag nemaz gribēt!!!
Ideālus apskatot tuvumā, var redzēt, ka tie nemaz nav tik ideāli....
Laikam ka neesam tam gatavi.
Kā no dzīves norakstīts !
Katram ir jāizdara sava izvēle - vai nu baudīt skaistu dzīvi, attīstot savas jūtas un pilnveidojot attiecības, vai arī kulties pa "ierasti-parasto dzīvi", zākājot godīgumu, romantiku, mīlestību, jo, redziet, pašam slinkums kaut ko darīt.
Ja jau skaistais un labais kļūst par traucēkli dzīvē , tad jāsaka tā - sliktam dancotājam pat "faberžē" traucē !
Gribēt to visu skaisto un jauko jau ir pilnīgi normāla lieta..Būtu dīvaini, ja kādam dikti kārotos- melu, krapšanas, nodevību , varmācības pilnas un robustas attiecības.. Tikai-- kā vienmēr un visur , arī tādām jaukām un romantiskām attiecībām ir savi mīnusi, un , kad tie atklājas, ir šokings.Kā tad tā..Tādēļ nevajadzetu nedz būvēt sapņu pilis , nedz idealizēt kaut ko vai kādu- bet pilnībā izbaudīt patieso dzīvi- ar visu, ko ta var piedāvāt. Jo katram no mums paliek izvēles iespeja- pieņemt kaut ko, nepieņemt, ja nav iespejams.
Bez komentāriem!
Tapec,ka citreiz izejam uz principu.Man vajaga,un viss.Bet,kas isteniba notiekas ar mums pasiem,mes esam par slinkiem,lai ieskatitos sava pratina.
Uzmanies no tā ko vēlies,ka nepiepildās!
Muļķīgi...Cilvēkam ir jābūt interesantam, lai piesaistitu otru cilvēciņu, bet tas viss izpaužas normas robežās un šī robeža katram pašam jaatrod...
Drīzāk izskatās, ka mēs gribam to, ko mums nemaz nevajag. Grūtāk jau ir apzināties, ka mēs nezinām, ko mums patiešām vajag. Tāpēc gribam un pēc tam negribam. Vienkārši nepazīstam paši sevi...
Cilvēks tāpat kā augs dabā , tiecas pēc gaismas un tam daudzkas jāpārvar .Varbūt tā īsti nezinām , ko gribam, un tādēļ rodas tādas sajūtas .
nekad neesu gribejis vienmer esmu teicis visadus likumus ir izdomajusi galigakie neveiksminieki jadzivo ta ka vari labak butu ka gribi
Protams ,ka arī netiklība nomāc un prastums kaitina , netīra sirdsapziņa moka un negodīgums ved no prāta ...... īpaša vieta ir tiklībai ,kas cīnās pret grēku paliekot bezjūtīga un paštaisna ...,nomalas skatoties riebj līdz aknām.. Atbilde protams ir un pie tam Bībelē kur mīlestību,skaidrību un skaistumu , arī godīgumu un tiklumu, sirdskskaidrību veido pats cilvēks neaizmirstot ,ka ir grēcinieks un vēl līdz pilnībai grūts ceļšs ejams, jo esam nepilnīgi unLABU GRIBEET MAN IR DOTS ,LABU DARīT NE ...tomēr sākums šis jāsāk jau tagad uz zemes....
Nezinu, man liekas, ka ideāli ir priekš tam, lai pēc tiem sniegtos, bet neaizsniegtu.
Nē mēs noteikti gribam,bet nekad neizdomājam līdz galam vai to spēsim nest un godāt visu dzīvi.