Neuzdodu vispār. Tā sajūta ir manī pašā- tajā saskaņā ar sevi un to, kas man apkārt.

kad vajadzīga,tad blakām

Laime ir tas brīdis , kad tu jūties kaut nedaudz pacelts virs ikdienišķā . To jūt katrs cilvēks.
Laime nav jāmeklē citās mājās ... tā nav pat jāaicina ; tā atnāk pati un arī aiziet pati :'
tā ienāk mūsu ķermenī un garā : sapurina to. uzmundrina : "" Esmu ar tevi un tevī ! Vai jūti ? Vai priecājies ? ....... ""

nu ne jau šeit

Laime ir tad, kad labi jūties... Vienkārši.

Laime ir sajūtas , tātad ir vai nav pašā ..

...viņa uz rokām nēsā... bet savā lielumā cilvēks iztraušas no tās klēpja...

..kad nejūties vientuļa - esi kādam vajadzīga.....

Laime ir tur, kur nelaime aizver durvis:)

Laikam jau pastāvīgi , izņemot laiku , kad par to nedomājam - kad viņa ir ar mums un mūsos !