Kad mēs tiekamies
Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts…
(nezinu)
.............varbūt dažreiz labāk paklusēt un tāpat pavērties acīs ,tās pasaka vairāk par vārdiem
ko meklējam un nevaram atrast ,bet klusums kādreiz ir tik skaists ......
par daudz vārdu var izbojāt gaidīto prieku...
....apvij rokas ap kaklu -ieklausies auļo pulss,
nerunā šobrīd.............
vārdi kā akmeņi neveikli būs .............
Atslegas vārdi: klusumā0
kāds akmens/?
Un tas akmens aug augumā , fakts .
rekur ideālais vīrietis un vēl saka ka tādu nav
.............jā Inga ,tādi nu VIŅI ir
labi pateikts.....un pēkšņi sapratu ka tādi viņi ir....daži....smagi ja nevar izrunāt kas ir sirdī,jo otrs var to tikai nojaust.....ir-nav......
paldies ka padalījies
paldies Madariņ!
Skaisti!
Sandi ,skaisti Tu klusē!
Vivīt -paldies!!
paldies Gundar!!!
Paklusēsim..
Frēzija tas bija vareni
paldies Aleksandr.par romantisko klipiņu!!!
Aha - uzreiz pie darbiem !
JAUKUMIŅAM
Jaukumiņ....
www.youtube.com/watch?v=nxWRlrlYZcc&feature=related