Kad mēs tiekamies
Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts…
(nezinu)
.............varbūt dažreiz labāk paklusēt un tāpat pavērties acīs ,tās pasaka vairāk par vārdiem
ko meklējam un nevaram atrast ,bet klusums kādreiz ir tik skaists ......
par daudz vārdu var izbojāt gaidīto prieku...
....apvij rokas ap kaklu -ieklausies auļo pulss,
nerunā šobrīd.............
vārdi kā akmeņi neveikli būs .............
Atslegas vārdi: klusumā0
Nu tad paši vainīgi, tie vīrieši. No viņu neprasmes sarunāties arī ceļas lielākie pārpratumi un nelaimes. galu galā varētu vienreiz nokāpt no saviem prāta augstumiem un kādreiz arī paprasīt kādu jautājumu sievietei...
un tad kā tai dziesmiņā -es nezinu kā man būt ........
...dažreiz var prasīt cik grib ,klusums vien sanāk -tā arī mēdz būt ,vane/ vīrieši jau reti saka ko jūt .........
nāc ar mani paklusēt..
Paklusē tad, ja otru jūti...bet, ja nesaproti- paprasi..
tos nežēlīgos vispār nevar laist par lūpām ,tie lai paliek acīs ,tāpat jau tos tajās var redz'ēt ,jo vārds var sagraut vienā mirkjlī visu ,kas bijis ir skaists .......
Dažreiz tiešām labāk paklusēt...ne vienmēr ir vajadzīgi vārdi,lai saprastu un sajustu otru....vārdi bieži ir nežēlīgi....
smuks klipinsh,pamàcosh
es jau nevienam neuzmācos ,es jau tik pīkstu ,nu kājau sieviete sirds pēc romatikas sauc ...........
..tas ir jauki,ja to saprot un neuzmàcas romantikim, ar piloshiem kràniem!
Maxīt Tev dziesmiņa -man jau tēma maziņa
............visu ko grib nevar dabūt ,kur ta ņemt divi vienā
Dilemma:romantikis,vai pilosh kràns
....romantikas nekad nevar būt par daudz ,bet kur to raut ,lai pārsātinātos ? nu kur ir tie vīrieši ar lielo romantiku ,ja ir romantiķis ,tad krāni māj';as tek ,a ja viss štokos ,tad naf romaņķikas -a divi vienā es tādu vēl nau satikusi ........
Tad nov'4elu tev daudz daudz romantisku brīžu... Tikai nepārsātinies!
nu ,ko lai dara es esmu romantiķe ...........man ar rūpi ir par maz
Ja gribas, Jaukumiņ, tad skaties acīs...man negribas un laikam nekad arī tā īsti nav gribējies ne skatīties acīs, ne būt rožu apbērtai, ne arī pie svecēm sēdēt, bet rūpes- jā, tās man gribas gan...
Līga kādreiz tik ļoti gribas arī paskatīties actiņās ,bet ja šis tik lasīs avīzi ,man būs skumji
jā es sapratu ko gribēji pasacīt ,ka gribas tās rūpes par sevi ,nu man tas liekas pašsaprotami ,iekurta uguns un pasniegta tēja -uzmanības izrādīšana ...jā tas viss ir skaisti ,bet romantiku gribas līdz galam